Dzīve

Viss sākās ar piektdienu, kad aizgājām uz kino - radās ideja palikt Rīgā vēl vienu nakti - māsiņa gan biš pukojās sākumā, bet nu palikām

bet ne par to stāsts - stāsts ir par stopēšanām, kas ir viens no atpūtas paveidiem

sestdienas rīts ( ap vieniem) - stāvam Juglā un pēc mirkļa piestāj burvīga mašīna ar tik skaistu un mīlīgu pārīti, džeks skaistām acīm, meitene jauka - tikām līdz sēnītei
nākamais vīrietis ved līdz valmierai - ārkārtīgi kulturāls un gudrs - visur bijis, visādas teātra izrādes redzējis , bija ļoti saturīga saruna

kopējā bilance - līdz valmierai tikām brīnišķīgi

nākamā diena - laižam uz Jelgavu

1ais šoferis valmierā - ekonomikas augstskolas students, 1. kurss, neprātīgi izskatīgs un jauks, un foršs un..., un..., un brauca ar salātzaļu moskvičiņu ( bet neiens vāģis mūs neapdzina :) )

2ais - lielais viadukts pirms Rīgas - tēmējam uz salaspili - aptur šoferis ar pretīgu un skaļu tuci tuci mūziku, līdz salaspilij nebūs, bet bišķiņ pirms tam ( okeij, kas mums - ka tik tuvāk)
knapi izturam mūziku, izkāpjam vietā, kur stopējot vēl nebiju bijusi, bet nu ko - stājos ceļa malā, īkšķis gaisā

3ais šoferis - uzzinot, ka stopēju uz Jelgavu izplūst smieklos - "meitenīt, pa šo ceļu jūs varat tikai līdz daugavpilij tikt, jelgava ir uz otru pusi, turklāt esat jau krietni nepareizi un tālu no īstā ceļa"
toties arī viņš bija jauks, labs cilvēks - meta riņķī vāģi un izbrauca vismaz 30 km līkumu, lai aizvestu mūs līdz Bauskas aplim, kur ceļš uz Jelgavu

Tur, protams, stāvam un visi uz mums dīvaini lūkojas [ drošvien domāja, redz, meitenes strādā.. hmm, šīs nav redzētas, vēl tādas jaunas izskatās un jau uz ceļa ]
apnika viņu pētošie skatieni un dīvainie smaidi - uztaisījām zīmi "Jelgava" un pēc mirklīša apstājās arī
4ā mašīna - sieiete ar meitu- šķiet tāda draudzīga ģimene
veiksmīgi tikām līdz Jelgavai

un tad šodiena -
no rīta ar vilcienu uz Rīgu, pastrādāju, papusdienoju, pasēdēju parciņā un sēdos 6. un uz Juglu sākt stopēt
kāds puisis piedāvāj stopēt kopā [ ha - gribēja, lai ātrāk paņem ] , bet nu stāvējām, stāvējām - neviens nestājas
pagāju tālāk, pāris mašīnas un es jau braucu

šinī mirklī morāle - mācieties LV ģeogrāfiju, jo šis nogriezās no šosejas tādā vietā un izlaida mani, kur vēl 4 km devos ar kājām lai vispār stopēt sāktu
otrā mašīna - džekiņš aizveda mani līdz mistiskam ceļam uz Valmieru, bet nu ko - stāvēju un stopēju tur
pēc mirklīša -
biju tik nogurusi, ka par spīti visam, iesēdos mašīnā pie diviem krievu puišiem, beigās izrādijās jauki puiši, aizveda mani līdz pat valmieras centram...

nu tā.. tgd esmu te, lai līdz trešdienai atpūstos, un tad no rīta atkal ar īkšķi gaisā uz Rīgu!