Dzīve

šodien visulaiku tāda noguruma sajūta, laikam arī miegs nāk, bet pa cik jau šo to esmu izdarījusi, gribas vēl biš pastrādāt, lai vakarā sirdsmieriņš.
prieks par tikšanu kojās, vēl aizvien 508. + vēl komplektā ar Austru - tad jau arī pēdējais gads būs lielisks :D kā arī ar nepacietību gaidu atgriešanos kojās - tur vismaz ir normāls neta ātrums (šeit pa diviem mēnešiem jau būšu nosirmojusi)

kaut ātrāk pienāktu sestdiena - sen neesmu izballējusies, pie tam vēl Jaunpilī! :)

Dzīvojot laukos daudz būtiskāk izjūt rudens tuvošanos - tā lēni un pamatīgi..
pilsētā ir tā, ka vienu rītu Tu pamodies, paskaties pa logu un nopūties- jā, rudens ir klāt

bet laukos ir pretēji, palēnām, katru dienu tu redzi kādu zīmi, kas liecina, ka nāk, rudens nāk - pirmie gurķi, kabači, sāk konservēt pupiņas, gatavojas ābolu sulas spiešanai, parādās gladiolas un gaisā ir jaušama tāda nostaļģija, pat grūtsirdība un tajā pašā laikā - patiess briedums. Nekad zeme nesmaržo tik intensīvi kā šobrīd, kad tā nepārtraukti tiek irdināta, rušināta, gaisa smarža pirms un pēc lietus..
ir tā mazā, netveramā sajūta, ka tūliņ būs kaut kas liels - rudens

es nebrīnos, kādēļ mūsu priekštečiem ir bijušas tik izteiktas maņas, tik daudz ticējumu, jo pat pēc pāris mēnešiem laukos man ir tāda sajūta, ka patiesībā daba ne tikai saka, bet pat kliedz mums par to, kas tuvojas, zīmes dabā var nevis pamanīt rūpīgi meklējot, bet tās mums tiek pasviestas tieši acu priekšā.

pārtransformēju savu lielo trīsgades plānu atsevišķos mērķos. Tagad paliek trīs konkrēti mērķi, kas principā izriet viens no otra, un, cerams, noturēs mani pareizajā virzienā, kā arī beidzot dos nepieciešamo motivāciju.
Neskatoties uz to, protams, ir vēl daudz apakšmērķu, kas jāsasniedz ceļā uz katru no tiem, bet vispār jau - pupu mizas, ja gribas - tad var!

Ak jā, ir arī nemērķi, bet par tiem daudz nedomāšu un tad gan jau izdosies nesasniegt tos :)

šovasar nerakstu te, jo nesanāk piesēsties pie datora tik ilgi un pamatīgi, lai aprakstītu notikumus, izjūtas, sajūtas
tādēļ draugiem rakstu iekš twitter, kur esmu ierobežota lakonismā
bet par to, ko vajadzētu ierakstīt te nereti izdomāju brīnumu lietas, bet vakarā, atgriežoties mājās no fiziska darba dienas tam nekad nepietiek spēka

galvenā ideja: šovasar būšu novērtējusi savu patiku pret darbu, kas nav fizisks, tajā pašā laikā apmierināti ņurdot par dzīvi laukos (vēl aizvien iekšējs konflikts šajā jautājumā)
un atgriežoties septembrī ViA, man noteikti būs daudz domu - kā parasti no vienas vides strauji ielēcot otrā

tā kā - keep in touch, un es eju ar māsu uzpīpēt ūdenspīpi uz balkona, pilnīgos laukos, klausoties sienāžos, kas augustā ir īpaši skaļi

šodien ļoti mīlu JR, jo viņi "Āfrikāņu pasakas" nocenojuši no 10 uz 3Ls, lieki teikt, ka tā kā jau veselu gadu gandrīz siekalojos ap viņām, tās tgd ir manā grāmatplauktā!

un tgd - trīs dienas out of my life :D
šodien sākas ViA laivu rallijs!

dažreiz uzmācas nepatīkama - visu aizmirsta, neviena negribēta - sajūta

protams, tā nebūtu es, ja pašās saulainākajās pavasara dienās nevarētu noķert pavasara saaukstēšanos, kas mijas ar vēl kādu draņķīgu vīrusu un liek man pavadīt pēcpusdienu wc sarunās ar podu :S
Tam visam par virsu vēl tuvākās trīs dienas ir piebāztas ar darāmajiem darbiem - trīs prezentācijas, eseja un vēl kaut kādi krievu valodas uzdevumi, bet galva kā spainis, deguns tek un vispār nezinu, kur likties

bet Brēmenē bija forši/lieliski/saulaini - pastāstīšu sīkāk, kad nedaudz atgūšu savu veselību un tikšu vaļā no darbu gūzmas

ak, jā, aizmirsu pastāstīt, ka uz mirklīti zaudējot koncentrēšanos un ieejot e-bay'ā, atkal patīriju savu bankas kontu un tuvāko divu nedēļu laikā ar nepacietību gaidu divus kurpju pārus pavasarim!

morāle: aizvākt e-bay no bookmark'iem, un ar steigu! :D

protams, šodien, kad diena ir jāvelta KK plānam, ir saulains un jauks (ja tāds būtu bijis vakar, būtu braukuši uz Tartu) - mūžīgais Mērfija likums

tgd jāmēģina aizmirst sašutums par to un ķerties pie darba! :D

Es tomēr piekrītu, ka laikam Krēslas autorei vajadzēja apstāties pie pirmās grāmatas.. vai otrās, vai arī trešās, vai nu pats pēdējais moments - ceturtās grāmatas pirmās daļas trešās nodaļas (nu varbūt vēl pāris nodaļas, bet neko daudz - tikai skaisto :) )

Nu, es neko nevaru padarīt, kā tikai atzīties :D

Dienu, kurai jau tā nebija ne vainas, pilnībā izgaismo ziņa, ka rīt nenotiek lekcijas! :D

šodien esmu priecīga, jo pamanīju, ka kopš pēdējos reiz apskatījos savu profilu vai kā nu to te sauc, mani ir piedraugojuši vesela rinda cibotāju. Sapriecājos, ka varbūt kādam ir tikpat interesanti izlasīt, kas noticis ar mani, kā man interesē citus lasīt :)

tas tāds mazais rīta prieciņš!

šī nedēļa ir laba
sajūta, ka kaut kas tiek padarīts, lietas kārtojas un miegs sāk nākt aizvien mazāk (laikam gaišuma ietekme).
nekas nesāp un grāmatas lasās uz priekšu

iepriecināju sevi ar I. Ziedoņa Epifānijām (paldies par JR dāvanu karti!) un šodien nopirku mazu recepšu grāmatiņu - "Viegli un ātri - zupas" - tas ir manu kulinārijas prasmju melnais caurums - sākšu mācīties gatavot zupas no elementāriem pamatiem

vēl es lasu paralēli vairākas daiļliteratūras grāmatas/klausos epifānijas/lasu žurnālus

šo gan uzskaitot, atcerējos, ka DD darba temats karājas gaisā un nav ne jausmas, kur to meklēt - bet, kā Skārleta (jā, noskatījos arī Vējiem līdzi) teica - par to es domāšu rīt!

ja man ar rīta kafiju un keksa gabaliņu izdosies eskalēt domas kk darbā - šodiena varētu izvērsties makten skaista (ārā spīd saule un radio Valmiera ir labākais radio un RBI ir labākā radioprogramma !)

Šobrīd ir lieliska padarīta darba sajūta

Pilnīgi cits cilvēks šodien jūtos, izrunājos, parunājos - kopīgi izdomājām risinājumu.
Un šodienas laiks liek man justies lieliski
pārmaiņas pēc - interesantas un foršas sestdienas lekcijas, kas dod spēku šodienu turpināt, nevis kā iepriekš - tikai nomāc

ā, es vēl gribēju pateikt, ka Toms ir baigais vecis :)
Paldies par to trako MIT darbu ;)

paliku bez graša kabatā, toties ir divas biļetes uz Brēmeni turp atpakaļ