Kas pats nav to visu piedzīvojis, tas NEVAR saprast, KĀ tas ir un kāpēc tas ir tik briesmīgi.

Ir varmāka, un ir vardarbības upuris. Tas izsaka visu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas bija mājiens, ka es neesmu neko tādu piedzīvojusi, tad veltīgs mājiens, jo man ir pieredze. Tas sievišķis tur ir piesiets? Jā, varmāka, jā viņš ir jāsoda. Bet tas, ka tā sieviete turpina sēdēt mājās pie tā vīra ar visu to, ka viņš viņu sit, tas ir noziegums jau pret bērnu, jo tikpat labi tas vīrišķis var sākt sist arī bērnu! Cietēja tāda, ja viņai vēl ir māte, kura var palīdzēt uzturēšanā, tad pati vainīga, ja netinās prom.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nebiju domājusi nekādus mājienus veltīt.

Pēc idejas, nav runa tikai par rakstā aprakstīto gadījumu, bet kopumā.

Cik ģimeņu, tik arī variantu. Un bērna māte nav vainīga, ja vīrs sāk sist arī savu bērnu (ko arī dara, ja jau vispār sit, tad atļaujas sit visiem, kam var sist). Sievietes un bērni ir cietēji. Jo neviens, neviens nekādā veidā nevar būt fizisko sodu pelnījis, un vīrietim NAV tiesību sist, lai tur vai kas. Tas vardarbis ir atbildīgs pilnīgi par visu pats, ko sastrādā.

Kamēr var pati tikt galā, tikmēr ir ok, tad arī var savākt mantiņas un aiziet. Bet kad sabrūk visss ģimenes pamats, no pazemojumiem un pretklībām pašapziņa nodragāta zem nulles, ir depresija un kauns par savu ģimeni, tad viena pati sieviete vairs nevar un netiek galā. Un tad tak vajag palīdzību no malas.

Es zinu, ka nekas īpaši mainīties nevar, jo šādas problēmas globālā veidā atrisināt nevar, kā tikai skatot katru atsevišķo gadījumu. Bet tas nenozīmē, ka par to nav jēgas runāt un rakstīt.

(Reply to this) (Parent)