|
Jūnijs 27., 2004
23:45 - Tad nu... Tikko gadījās noskatīties filmu Crossroads ar Spīrsu galvenajā lomā. Lai arī filma būtībā nav īpaši augsti novērtēta, tajā ir sava deva sirsnības un mīļuma, ko cilvēki pārsvarā neievēro, jo ir aizņemti ar filmas sižeta un aktieru (ne)talantu kritizēšanu. Tā nu šī sirsnība, kas jūtama dažos filmas momentos, mani tā aizkustināja, ka, godīgsakot, samirka acis. Bet tāds nu es jūtīgs cilvēks esmu. Un šī ideja par to, ka varētu sasaukt tuvākās draudzenes un kopīgi aizbraukt kādā ceļojumā, kaut vai tepat pa dzimtenīti, mani aizvilināja uz tādu kā sapņu, iedomu pasauli, kur jau sāku kalt plānus, kā, kur, kad un kādā veidā varētu tādu piedzīvojumu realizēt. Bet, apzinoties, ka tā tomēr ir tikai filma, kur viss ir perfekts, izstrādāts līdz sīkumam un pārsaldināts, nolaižas rokas. Un tā tas laikam paliks. Laikam būs jābrauc vienai pašai... Galu galā, man ar sevi nav garlaicīgi, sevi izzinu ar katru brīdi, katru notikumu arvien vairāķ. Kādu laiciņu būs ar sevi jāsadzīvo ( lasīt: visu mūžu:))! Garastāvoklis:: calm Mūzika: klusums, vēljoprojām nav skaņas karte savesta kārtībā :(
|
Comments:
| From: | lyrfeel |
Date: | 28. Jūnijs 2004 - 00:23 |
---|
| | Skatos... | (Link) |
|
...kā izskatās... |
|
|
Sviesta Ciba |