Nu man bija sliktāk. Dzīvoju tolaik ar opi, omi un bērna tēvu. Meita cēlās 7-8 un tad bija jāceļas arī man, citādi no vecvecākiem dabūju dzirdēt, ka slikta esmu. Pusdienas laikā, kad bērns gulēja, gludināju drēbes, liku mazgāties, utt, nekādas domas par gulēšanu. Vakaros bērns ap 9 gāja gulēt, tad bija mantas jāsavāc, pašai jāiet mazgāties, vakara tējas krūze un gaidīšana, kad iedzērušais vīrietis pārnāks mājās, lai aiz viņa aizslēgtu mājas durvis un klusām izvestu cauri vecvecāku caurstaigājamajai istabai :/

Zini ko... Tev ir paveicies, ka vari celties 10 un vēlāk :)

(Reply to this)