> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Decembris 30., 2008

stihija

19:02 Man tieši tāda pati sajūta ir par vectētiņu. Ik pa laikam paliek skumji. Atceros, kā viņš pēdējo reizi, kad varēja vēl staigāt (septembra sākumā) pavadīja mani līdz mašīnai, samīļoja un teica, ka gaidīs... un viņam noritēja asara. Bieži šo skatu atceros. Un braucot uz Valmieru, šķiet, ka viņš tur ir. Joprojām. Es apzinos, ka viņš ir miris, bet nepamet sajūta, ka viņš ir blakus. Bet tik un tā viņa pietrūkst. Un saprāts vēl līdz galam netic, ka viņa nav..

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..