|
Decembris 30., 2008
lyrfeel | 17:15 - Ome Ik pa laikam redzu sapņos. Un tādos skumjos, bēdīgos.
Šodien biju tur, kapiņos. Tik klusi, tik zili... Jā, mijkrēslī viss zils, nevis balts izskatās.
Noliku svecīti. Pasēdēju. Parunājos. Paraudāju.
Bet pēc tam itkā vieglāk palika tomēr. Jo es tur biju, parunājos, un svecīti noliku. Izskatījās, ka kādu laiku tur nebij neviens bijis. Bet omei vienmēr visos svētkos uz galda sveces dega.
Joprojām nesaprotu, kā tas ir, ka omes nekur nav. Vislaik bija. Kā tas var būt, ka nevar pie viņas ne aizbraukt, nevar viņu satikt, nevar piezvanīt. Es nesaprotu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |