aaauč... tā gan it nejauka pieredze.. kā pati jūties?

(Reply to this) (Thread)

Galvā sev skaitīju - act professional...

Tur vienkārši bija cilvēks, kurš atradās zilā maisā, un tika iznests ar kājām pa priekšu... Onkulīts, kas nodzīvojis garu, varenu mūžu, viņam bij mīļa ģimene, un viņš aizgāja klusi, bez sāpēm, mierīgi, miegā...

Nodaļā visu dienu neviens kārtīgi paēst nevarēja. Nu, no darbiniekiem. Tā nepatīkami. Pierast jau pie tā nevar... Viņiem jau visiem tā ne pirmā reize, bet tāpat nav omulīgi. Tas nāves tuvums. Man tā bij otrā reize dzīvē, tik tuvu mirušam būt.

Baismīgi tādā ziņā, ka liek aizdomāties, ka kādreiz tas var skart arī personīgi :| Ka tā nāve tiešām ir un notiek, ik pa laikam, tāpat kā dzemdības. Ierašanās pasaulē un aiziešana no tās...


Man bij jādezinficē tā gulta un skapītis... Nu, izdarīju, nekas nenotika. Vienkārši tukša gulta, kā daudzas citas... Diena aizgāja tālāk...

Domāju tik par to viņa meitu. Viens no momentiem, kas neiziet no prāta - tā viņas sejas izteiksme. Nebij vēl gadījies tādu redzēt :|

(Reply to this) (Parent)