|
|
|
Maijs 14., 2008
02:04 - Oj, es tak operā biju!!
Aizmirsu galveno pastāstīt, ka sestdien māsa mani aizveda uz Dvoržāka operu "Rusalka"! Es pirmo reizi dzīvē biju īstā operas izrādē, jopcik! Biju tik baletu redzējusi vēl bērnībā... Teātra izrādes arī tikai dažas... Bet gribās, ta gribās riktīgi visus iespējamos kultūras pasākumus izstaigāt! Tagad it sevišķi interese parādījusies, esu garīgi nobriedusi tādām vērtībām. Gaidīšu, kad māsai atkal būs izdevība ievest mani pa brīvu, hehe ;D Nu, viņai dažkārt brīvbiļetes tiek, no skolas.
Smieklīgi bija, kā mēs uz turieni braucām - man nācās kavēt, jo vīrs tikai pa galvu, pa kaklu mājās atnesās, lai pieskatītu Ādamu, lai es uz to operu tieku. Es paspēju uz autobusu 18.52, bet septiņos jau izrāde sākās. Māsa bij aizbraukusi ar iepriekšējo autiņu, jo viņa paspēja laicīgi. Tomēr viņa palika ārā un tāpat nokavēja, un būtu varējusi braukt ar mani kopā - jo viņai takš bij mani jāsagaida :)) Pati sirdījās pēc tam, nafig tā skrējusi uz to iepriekšējo autiņu, jēgas tak nebij ;D
Stāvējām vispirms stāvvietās pašā augšā, no turienes visu zāli kārtīgi nopētīju, visu skatuvi. Sākumu bišķi nokavējām, bet nu nekas, tāpat daudz skaistuma redzējām un dzirdējām! Man pati arī orķestri skatīties. Iztēlojos - kā tas būtu bijis, ja es tagad spēlētu kādu instrumentu un būtu tur viena no viņiem?... Oj, arfu patiktos spēlēt, tāds skaistums!! Man vispār stīgu instrumenti mīļi.
Apbrīnoju to skatuvi, nu tik forši izdomāts bija ūdenspasauli attēlot. Nāriņa tik skaista, trausliņa, īsta. Un šito balsi, jooohaidī... Pārbļaut visu orķestri... Tik kruta.
Sākumā nesapratām, kādā valodā vispār dzied! Itāļu točna ne. Angļu, krievu arī ne. Bet tādi krieviski vārdi izskanēja... Beigās izrādījās, ka opera čehu valodā!
Oj, labais pārsteigums man bija titri ar tulkojumu latviešu un angļu valodā ;DD Visu bērnību domāju, ka nav jēgas uz operu iet, jo neko jau nesapratīšu 8)) Bet saprast īstenībā varēj visu!! Un bij tik interesanti.
Otro cēlienu skatījāmies parterī, savās vietās. Pavisam cita lieta! Žēl tikai, ka krēsli tik neērti tur, tie mīkstie. Mugura traki sāpēja. Nevarēju sagaidīt, kad varēšu celties un izstaipīties.
Satikām māsas klasesbiedrus, dabūju izrādes grāmatiņu palasīt. Mēs arī samainījāmies vietām - tie divi aizgāja uz parteri, bet mēs augšā balkonā. Tā es noskatījos izrādi no trīs dažādiem skatu punktiem :)) Pēdējā vietā tikai grūti saskatīt titrus bija. Bet nu anglisko variantu vismaz.
Pats stāsts ļoti skaists un skarbs, pamatā Andersena pasaka par mazo nāru. Čehiem tikai drusku savādāks tas interpretējums un folklora. Grūti tos iespaidus aprakstīt, tās tādas dziļas pārdomas vairāk. Nu, par to neiespējamo mīlestību. Kā jauna meitene upurē to, kas viņa ir, lai būtu kopā ar kādu, kas pat necenšas uzzināt, kas viņa patiesībā ir... Un cik viegli vīrieši "iekrīt" uz vieglāk gūstamu (un arī vieglāk pazaudējamu) kārdinājumu, ko raksturo nenoturība, seklums un īsa bauda. Un ka dzīves beigās tomēr nāk apziņa, ka nekā dārgāka un svarīgāka par to sķīsto, dziļo mīlu nemaz nav... Tikai žēl, ka tā apziņa par vēlu - kad dzīves jau izpostītas.
Es domāju, šī pasaka dzīvos mūžīgi
|
Comments:
Mani arī fascinē šādi kultūras pasākumi. Vien pašai tad biļetes jāpērk un sanāk dārgi. Tā kā bērns mājās, tad nauda aiziet citām lietām, tai skaitā bērna kino apmeklējumam, lai nav tā, ka tikai kā pusaudzis uz kino aizies. Ar mazo nesen uz muzeju gājām - dabas. Arī pa reizei uz Brīvdabas muzeju aizbraucam.
Bet man jau gribas vairāk uz operu, teātriem :) |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}