|
Maijs 6., 2008
11:28 Man jau nepatīk tik dusmīgai un drūmai būt, tas nemaz nav manā dabā. Bet nevar mūžīgi laimīgi smaidīt. Pat es nevaru
|
Comments:
pa dibenu visiem, kas tevi apbižo!!
A man ir periodisks tas drūmums. Es esmu dvīnītis un garastāvoklis man mainās ātri... Tad saskumstu un raudu, tad pēc brīža smaidu un priecājos par koku lapām, kas plivinās vējā..
Lielākoties gan pie drūmošanās vainīgas attiecības. Reizēm ar puisi, reizēm ar radiem.
Gribēju tev pajautāt par to psiholgu... Kā ir? Paliek vieglāk? Labāk? Citādāk? Man ar laikam vajadzētu tādu apmeklēt,par cik netieku ar sevi vairs galā, taču par cik man ir liela nepatika pret dakteriem kā tādiem, baidos riskēt! negribās vilties... varbūt vari ieteikt to, kuru tu apmeklē? Paldies!
Es eju izrunāties, vecas sāpes izkratīt. Psihologs vēl nav dakteris, dakteris ir psihoterapeits un psihiatrs. Pie mana psihologa ir vienkārši mājīga telpa ar dīvāniem, galdiņu un puķēm, ne slimnīcas kabinets
Draugos uzrakstīšu Tev sīkāk |
|
|
Sviesta Ciba |