Nu pavisam aizvērta it kā nav, taču strādā tikai daļēji, laikam individuālos gadījumos vai kkā tā, tomēr krīzes centra funkcijas vairs nepilda, jo neizturēja konkursu, kaut ļoti gribēja to darīt!Jo galu galā cilvēkiem, taču algas arī ir jāmaxā!Viņi pat bija gatavi vienoties par 15ls vai kkā tā, taču tā vecene, kas pārstāvēja valdību (kura vairs neatceros), teica, ka tas neesot iespējams, jo šī gada budžetā tas nav paredzēts, un ka viņa cer, ka pieteiksies vēlreiz citi krīžu centri , kas gatavi strādāt par tiem 13ls...Pārējos aizklapē ciet :( Un ja tā reāli padomā tad , cik tādi trīs vai četri centri spēj uzņemt bērnus? Viens no tiem atrodas laukos un tas spēj uzņemt tikai 20 bērnus...Bet to bērnu tak ir daudz!
un vispār vajadzētu ļoti nopietni darboties ne tikai ar tiem bērniem, kuri jau ir nonākuši tādā situācijā, bet ar visām šīm ģimenēm, kuras ir nelabvēlīgas! un ne jau tikai tā tīri simboliski, ka šad tad tur kāds aibrauc un palūr vai visi vēl dzīvi, bet ņemt tos vecākus un skalot šiem smadzenes, kamēr viņiem beidzot aizietu tas, cik nepareizi viņi dzīvo!

un cik daudz bērniņi dzīvo pusbadā, nepaģērbti un vispār bez nekādas uzmanības, tas taču arī ir nenormāli!

Reiz pazinu tādu ģimeni, tur bija viens brālītis un divas māsiņas, pati gan ar tad biju diezgan maza, taču tos kādi viņi bija neaizmirsīšu. Skraidīja mūžam knapās drēbītēs, lai cik auksts būtu laiks, ēda visu ko varēja dabūt, pat suņu barību!Meitenītes savu mūžu nebija pat lellīti rokās turējušas! Es ar viņiem iedraudzējos, nesu savas mantas un drēbes, mana ome mēdza viņus pabarot...Bet pats galvenais, kas šajos bērnos bija, tas bija tas nenormālais mīlestības un uzmanības trūkums...Tā kā tādi mazi zvērņi,kas gatavi darīt visu, lai gūtu kaut kripatiņu sirds siltuma.. Nav ne jausmas, ka darīja viņu vecāki, biju pārāk maza, lai tā pa īstam viņiem palīdzētu, taču jau tad sapratu, ka tā nedrīkst...
Prātam neaptverami briesmīgi Skumji...

Es ar labprāt kkur iesaistītos, taisījos te vienu mirkli iet par sociālo darbinieku mācīties, pēc tam pārdomāju, ka iešu par psihologu, lai palīdzētu tieši šādos gadījumos...Un mosh reiz izdosies izglabt vismaz vienu dvēselīti!
Gribētos to visu pacelt kkādā mistiskā veidā līdz tādam līmenim, lai cilvēki beidzot sāktu domāt! Lai tiktu veidotas kkādas akcijas, fondi, vienalga kas, lai tiktu varētu kaut drusku uzlabot situāciju!


Lūk tāpēc jau arī tas viss ir līdz tādam stāvoklim novests...Cilvēki izvēlās neiesaistīties, labākajā gadījumā uzmet kādu līdzjūtīgu skatu un nomurmina, cik gan tas ir briesmīgi, bet tas arī viss... bailes? Vienaldzība? Sazin...
Šai sabiedrībai raksturīgi sākt kaut ko glābt tikai tad kad ir notikusi patiešām liela nelaime!
Kaut patiesībā katrs no šiem nepelnītajiem sitieniem u.c. ārprātiem ir liela nelaime, nemaz nerunājot par bērna nāvi!
manam prātam tas vispār ir neaptverami!
Tas, ko degpunktā rādija, ka piekauj gadu ar pusi vecu meitenīti un citi tie gadījumi!

KĀ VISPĀR ROKA VAR CELTIES TIK MAZAM BĒRNAM IESIST?

UN cik daudz bērnus neatrod mirušus pamestus miskastēs vai kur citur, tikko dzimušus...

Eh... sāp man tas visss...

(Reply to this) (Parent)