Mīļās muļķībiņas - Ādamukam 9 mēneši

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Decembris 20., 2007


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
00:26 - Ādamukam 9 mēneši
Palika otrdien.

Liels puiks mans. Pa šo mēnesi (pareizāk, pēdējā pusotrā nedēļā) viņš iemācījās nenormāli ātri ļoti daudz ko reizē, īsti nezina tagad, ko no tā visa izkopt un kārtīgi apgūt vispirms.

Vienā dienā viņš piecēlās kājās, un kopš tā brīža gultiņā tikai vertikāli uzturas. Guļus viņu tur var nolikt tikai aizmigušu... Ceļas, krīt, ceļas, atkal krīt un ceļas. Pēdējā laikā vairs nemaz tā nekrīt. Atlaiž vienu rociņu, pieliek pie zemes, tad atlaiž otru, un vienkārši apsēžas. Tā iemācījās arī apsēsties un sēdēt - vairs uz priekšu negāžas. Drusku grīļīgs, bet arviens stabilāks paliek.

Sēdēdams klēpī iemācījās plaukšķināt rociņas, smukus applausiņus tagad rāda, kad priecājas. Sevišķi viņam patīk plaukšķināt, kad tiek turēts rokās ar skatu uz pasauli.

Ar rāpošanu ir tā, ka uz vietas smuki tup uz celīšiem, un smuki šūpojas turp un atpakaļ, bet nesaprot, ka uz priekšu var tikt, celīšus sperot. Ja vajag uz priekšu - nokrīt uz vēdera un šļūc! Bet tas tiek labots pie fiz. t., un būs viss kārtībā.

Kad fiz. t. Ainai visu šito pastāstījām un parādījām, ko pa nedēļu samācījušies, viņa nobrīnījās vien! Bet tas viss ir ļoti labi un pareizi, jo viņš no tām vingrošanām kļuvis spēcīgāks, un spēj labāk savu ķermenīti celt un turēt, un visu jauno apgūt.

Mājās atklājām arī, ka viņam vairāk par visu patīk mīkstās mantiņas, zvēriņi. Mans telefons arī šobrīd vēl ir iekārota manta, bet to parasti nedabū. Bet zvēriņi rej, ņaud un dūdo mammas balsī, un nāk virsū, un kutina zodiņu, austiņu - vienvārdsakot, kā dzīvi. Heh, kad pirmoreiz ieraudzīja mūsu dabisko krāsu un lieluma ezi, tad pat sabijās un raudāja. Tagad tas pats ezis lielāko sajūsmu izraisa!

Arvien jaunus "vārdiņus" viņš izrunā. Visus iespējamos burtu salikumus - "prļē prļē, vļā vļā, gegege, gī, pķō pķō, tēt tēt tēt" u. c.

Šodien sagādāja ritkīgo pārsteigumu. Sēžu un vienā brīdī dzirdu - "mammmā!!!?" :D Cauri prātam izskrien doma - hei, mans bērns mani sauc! Tad sapratu, ka viņš vēl par mazu, lai apzināti runātu :D Bet šitāds vārdiņš viņam nejauši sanāca, parastā "memb memmmb amm amm" vietā. Bet izklausījās tieši tā, kā tam normāli jāizklausās! Un kā tas kaut kad drīz jau arī būs! 8)
Tags:

(saki)


> Go to Top
Sviesta Ciba