|
|
|
Decembris 7., 2007
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 22:12 - Vizīte pie rehab.
Nu, diez ko labi jau nebij tomēr, lai arī šoreiz vismaz ar rociņām viņam visi refleksi pareizi strādā. Ar kājiņām joprojām traki, viņa saka. Ar labo kāju, jā, daudz maz ir viss pareizi un labi, bet kreisā ir nespēcīgāka. Un abas nav īsti superkārtībā, jo viņš joprojām tikai šļūc, visu svaru uz priekšu vilkdams tikai ar elkonīšiem. Vienīgais, atspērienu uz abām pēdiņām esot veikli un spēcīgi izdarījis, un tā esot laba zīme. Jāiet, jāiet būs atkal intensīvi vingrot. Man jau pašai liekas, ka nemaz tik traki nava. Un fizioterapeite arī jau vislaik saka, ka tik tik traki nava. Nekas tāds, ko nevarētu ar treniņiem vingrošanā izlabot.
Pie fiz. t. jau sākām to nopietno vingrošanu, visādus vingrinājumus, jau grūtākus nekā agrāk. Ādams drusku vai nu sabijās, vai viņam nepatikās, bet sāka rādīt mazus radziņus - dusmojās un pukojās, un tik opā prasījās. Tikko paceļu, tā kluss kā diedziņš un smaida. Razbainieks. Bet man jau nav žēl viņu pacelt. Galvenais, lai izdara visu, kas jādara. Un darīs, kamēr izdarīs ;] Mājās tagad mums uzdevums brīvdienām - satrenēties uz dupša sēdēt, saliektos celīšos. Pirmdien turpināsim visu, kam jābūt.
Uz kājām viņš vispār ļoti stipri turas, tikai pašlaik vēl nemaz nedrīkst, lai skolioze neizveidojas. Pie gultas redelēm viņš velkas, velkas stāvus klāt, bet neprot vēl ar kājiņām piepalīdzēt, lai nostātos. Un tad es pieeju klāt, palīdzu, aiz padusītēm pieturot (lai nav spiediens uz kājām), tad viņam tāāāda sajūsma par jaunajiem apvāršņiem!! Īstenībā labs stimuls vingrot un beidzot iemācīties stāvēt pašam ;D
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |