Jauki bij šodien. Tonnām, tonnām foršu apsveikumu īssziņu. Tik daudz sms vienā dienā man mobīlīc sen nebij pieredzējis, he he. Un es atklāju, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, izrādās, ka man ir pavisam, pavisam daudz paziņu, kas mani atceras. Un tas ir uz labu. Jā, lielāko daļu apsveikumu saņēmu ar sms, jo nekāda atsevišķa tusiņa nebij, diena jau tāda pati skolasdiena vien bij, tikai tāds pacilājums un enerģijas pārpilnība, spriņģot spriņģoju vien pa skolu. Un, kā jau cerēju, izspruku no nesekmīgas atzīmes literatūra par to, ka nebiju iemācījusies dzejoli - skolotāja vēl pati pateica, ka nemaz nebij domājusi mani šodien izsaukt ;) Hih, pēc stundām audzēkņu padomes telpā dziļi filozofiska rakstura saruna ar Uģi un cilveeks par tēmām - dzīves jēga, mērķi, ģimene, bērni u.c. Pēc tam klaiņojums pa centru. Gribēju sevi iepriecināt ar kādu jaunu ierakstu, skatījos nocenotos albumus kasetēs, dažreiz kaut kas labs tur gadās, kaut kas ritīgi labs. Bet šoreiz "iegrābos". Lab, ka daudz naudas neizdevu.

Kad ierados mājās, izrādās, pie manis māsīcas ar sīkajiem bijušas, gribējušas apsveikt, bet mani jau nevarēja dabūt rokā, mobīlīc atsprādzis no ziņu pārpilnības, un viņas jau prom. Bet man pilna istaba ar puķēm, uz galda speciāli man cepta mājas lieluma medustorte, un pāris mīļas dāvaniņs. Sīkā uzdāvināja ananasu, tā ir kā atbilde uz to dāvanu, ko pasneidzu viņas nesenajā vārdadienā. Es viņai uzdāvināju kokosriekstu.

Jā, vispār forši. Tiešām forši. Un nekas nav beidzies. Visādi izklaides pasākumi turpināsies vēl rīt un parīt arī. Visur un viskautkādi. Un arī būs baigi forši.