|
|
|
Jūnijs 15., 2007
00:54 - Tā.........`
Es gribu pacelt vienu ļoti smagu tēmu.
Es gribu atrast cilvēkus, kas jūtas līdzīgi un/vai ir izjutuši to pašu... Man ir ļoti nepieciešams parunāt ar kādu, pārrunāt pieredzi...
Runa ir par vecākiem. Par tēvu, kas vienmēr ir bijis kauslis un rupeklis, un mammu, kur ir mīļa un laba, tikai netiek galā ar kādu nelabu atkarību.
Man ir 23 gadi tagad. 2,5 gadus dzīvoju atsevišķi no vecākiem. Bet es joprojām netieku ar to visu galā, ko ir bijis jāpiedzīvo. Man ir vīrs un bērniņš, bet es joprojām sabrūku, kad manas atmiņas uzjundī, izlasot vai dzirdot, redzot kaut kur ziņas par kārtējo fizisko vai emocionālo vardarbību pret bērniem. Man vienkārši "aizkrīt širmis"... Gribas paņemt koku un iet izdarīt viņam tā, lai viņam sāp... Man iekšā ir bardaks.
Zinu, ka vajadzētu ar psihologu parunāt. Bet esu runājusi daudz un dikti. Tomēr tas nav īsti tas, ko man vajag. Man viss ir skaidrs, ko man psihologi var piedāvāt.
Man vajag zināt, ka neesu vienīgā. Man vajag zināt, kā citiem tādiem pašiem kā man ir gājis, un kā citi ir tikuši ar to galā. Līdzīgi kā cilvēki dalās pieredzē par to, kā tikt galā ar dažādiem traipiem vai kur labāk iegādāties to vai to...
Man ir daudz labu draugu un tuvu cilvēku, jā. Bet neviens no viņiem mani nevar saprast tajā dziļākajā, svarīgākajā un nopietnākajā līmenī, jo viņi tur nav bijuši... Jāsaka gan, paldies Dievam, ka viņi nezina. Viņi nezina, kā ir, kad mājās ir šizofrēnisks, agresīvs, despotisks un bīstams ģimenes terorists, kas uzspiež savu gribu, sit, lamā, pazemo, nekad neklausās un nekādā veidā nav pelnījis nosaukumu "tētis"...
Lūdzu, atbildiet kāds, kam ir nojausma, par ko runāju un ir sava pieredze šajā ziņā. Ja ir.
Komentāri slēpti.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
