Iespējams, ka tēloju no sevis "es-visu-varu-viena-pati-man-nevaig-nekādu-palīdzību-jo-es-pati-tā-gribēju" :/
Gribas, lai apkārt ir daudz maz tīrs un kārtīgs viss, esu pie tā pieradusi, tas dod mājīgumu un omulību! Bet gribas arī vienkārši gulēt un skatīties uz maziņo, kā viņš čuč... 8)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā gan nedari, nepārslogo, jo vēl ilgi un gari mēneši Tev būs ar mazo uz rokām. Nospļaujies kādreiz par tīrību un noliec par prioritāti sevi un bērnu. Un ko darīsi, kad no pārpūles pieniņš aptrūksies? :/ Tfutfutfu, lai tā nekad, protams, nav, bet sevi vajag pasaudzēt. Arī fizioloģiski visādas pārmaiņas notiek, hormoni, vēl emocijas..
Paspēsi gan jau satīrīt, pamazām, bet atpūsties tomēr, man liekas, ir primāri..
Un radini laikus, lai vīrietis palīdz! Citādi vīrieši ātri pierod pie tā, ka sieviete it kā pati tiek galā.. Radini, ka maina pamperu, pastaigā ar mazo kādreiz laukā, kamēr Tu mājās atpūties, visur, kur vari ,acini palīdzēt. Vēlāk būs grūtāk, kad vīrietis pieradīs pie nekā nepalīdzēšanas :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā!
Jo mazajam vajag atpūtušos un apmierinātu mammuku, nevis nogurušu, izmocītu, kašķīgu spīdoša dzīvokļa vidū!
un vīrietim tiešām māci visu iespējamo - arī ēst taisīt un traukus mazgāt! jo galu galā, Tu neesi pārcilvēks, kas vienmēr varēs visu paspēt un vēl viņu apkalpot kā bērnu!

(Reply to this) (Parent)