|
|
|
Janvāris 15., 2009
01:39
Žēl, ka cieta bruģis.
Štrunts ar to alko veikalu - jo mazāk tādu, jo labāk, štrunts ar logu stikliem.
Stulbi tas viss bija, bet tāds grautiņš būtu arī tādā gadījumā, ja tā mītiņa tēma būtu cita, es domāju. Ar jaunatni ir jārēķinās - jaunatne ir un ir garlaikota un agresīva. Kurš to nevarēja iedomāties, es nesaprotu. Bet nevarēja bez šitā visa iztikt.
Bez asinsizliešanas nebūs brīvības.
|
02:24
Mīļais sauļuks Ādamkūciņa, guļ kā maza saulīte ābeļziedā. Slapju pakausīti, bet bez augstas temperatūras.
Paldies Dieviņam.
Man pašai šobrīd ir vaļējo acu sapnis - tveicīgs vasaras vakars dārzā ar tuviem draugiem, un ceptu zivīti uz grila, un daudz apelsīnu sulas, un daudz smaržīgu ziedu un augļu.... I want it so badly.
|
17:20 - Gandrīz tieši tā domāju
Pārpublicēts no Tvneta.
M.Zanders: Kara pieteikums
Māris Zanders, Radio SWH (Izcēles manas)
Jāpiekrīt premjeram Godmanim, ka šorīt pamodāmies citā valstī. Tikai baidos, ka vismaz es personīgi šo citādumu saprotu atšķirīgi no Godmaņa. Lai vispār turpinātu sarunu par pagājušajā naktī notikušo un turpmāko, ir jātiek skaidrībā par spēka institūciju un specdienestu darbību. Nepietiks ar amatpersonu paziņojumiem, ka nelielas kļūdas bija, bet kopumā struktūras ir strādājušas godam.
Nepietiks tāpēc, ka ir pārāk lielas aizdomas, ka tas tā nebija, turklāt ne nejauši. Tāpēc man ir konkrēts priekšlikums: izveidot izmeklēšanas komisiju (ar opozīcijas un sabiedrisko organizāciju līdzdalību), kurai nodot atbildīgo dienestu amatpersonu sarunu atšifrējumus konkrētajā periodā. Redziet, mūsu brašuļiem varbūt liekas, ka viņi sazinās frekvencēs, kuras nevar noklausīties, tomēr baidos, ka tā gluži nav. Latvijā nepieciešamās iekārtas iegādāties legāli nevar (pat internetā ne), tomēr, kā saka, par naudu visu var dabūt. Es nez kāpēc esmu pārliecināts, ka vakarnakts komandas ir piefiksētas “no malas”. Skaidrs, ka šāda dienestu frekvenču noklausīšanās no tiesiskā aspekta ir ļoti apšaubāms pasākums, tomēr teiksim tā: telefona sarunu ieraksti, kas savulaik tik intensīvi tika “nopludināti”, arī nebija juridiski šķīsti, un tad? Parādīsies kaut kur internetā vakarnakts atšifrējumi, un tad amatpersonas kliegs, ka tā nedrīkst, ka samontēts, ka provokācija. Labāk kliedējiet aizdomas paši. Vai arī nē? Baidāties, ka atklāsies kaut kas šokējošs?
Tālāk. Vara ar premjeru priekšgalā nav sapratusi vienu lietu. Aizskart privātīpašumu nedrīkst – par to nav jāstrīdas. Bet pasludināt, ka pretošanās varai ir ļoti smags noziegums, – nu, atvainojiet... Pasaules vēsturē ir ļoti maz nevardarbīgu režīma maiņu piemēru. Kā tad jūs, kungi, iedomājaties – vara varēs pret pilsoņiem izrīkoties, kā ienāk prātā, savukārt pilsoņiem paklausīgi jādzied, jāstāv ar plakātiem un “jāizlaiž gaiss” ar saukļiem? Nē, tā nebūs. Kā jūs pret mums, tā mēs pret jums. Ja režīms ir sevi apliecinājis par neefektīvu, bet pats atkāpties negrasās, nevar prasīt, lai sabiedrība būtu pieklājīga. Un nestāstiet man par civilizētu sabiedrību. Kad pirms dažiem gadiem Serbijā tauta gāza Miloševiča režīmu, tad kaut kā neviens nekaunināja demonstrantus par ielaušanos parlamentā. Kāpēc mūsu politiķi ielaušanos parlamentā nepārmet savam draugam Gruzijā, Saakašvili? Un ko vēl agrāk vajadzēja darīt rumāņiem ar Čaušesku režīmu? Un mūsu sabiedrotajiem “iekš” NATO un ES portugāļiem ar Salazara režīmu? Ziniet, tur tauta ņēma rokās ieročus – kāds noziegums, pēc Godmaņa & Co domām!
Tādēļ notikušais man personīgi nozīmē interesi par nevardarbīgas pretošanās formu pieredzes apgūšanu. Aicinu uz to arī citus. Savukārt, ja vara traucēs nevardarbīgas formas – piemēram, ierobežojot pulcēšanās brīvības, – tad pati vainīga. Šo personīgo pozīciju nosaka sajūta, ka nevis tie pārdesmit īpatņi, bet vara ir nostājusies uz kara takas – neatzīst ne mazāko savu vainu notikušajā, draud, baida, šantažē. Es neatbalstu pagājušās nakts notikumus, bet, ja vara nevis atvainojas, bet sāk draudēt, tad es to saprotu kā kara pieteikumu sabiedrībai. Nu, ja karš, tad karš.
|
|
|