Mīļās muļķībiņas - 19. Janvāris 2008

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Janvāris 19., 2008


02:31 - Uh, bēdu leja :(
Lai cik viss jauki un forši būtu, tomēr visu prieku nomāc lielas zaudējuma sēras :(

Karoti nolika cietais disks stacionārajā kompī. Štrunts ar 30Gb mūzikas, 20Gb filmu un multeņu, bet bēbīša bildes ir neaizvietojamas 8(((
Kaut kāda daļa ir fotofilmiņās, sevišķi no pirmajiem mēnesīšiem, bet tie, kas tagad pa vidu bija - 6-9, no tiem daudzas tagad trūkst... :'((9

Visu rītu noraudājos, visu dienu šņukstēju, sirds sāpēja. Tik drausmonīgi žēl... Tagad vairs spēka nav.

Vakar tas disks kaut ko skrapstēja, izskrapstēja, un šorīt vīrs man paziņo tās bēdas :[
Kaut kāda daļa pa epastiem, pa kaut kādām galeriju lapām, Draugos vai turpat uz kompja otrā diskā. Salasīju pa dienu, cik varēju. Drusku arī telefonā palikušas. Bet tās visas pārsvarā ir maziņas vai samazinātas, un no tām prātīgas fotogrāfijas albumam uztaisīt nesanāks...


Paradoksālākais ir tas, ka es tak dokumentus no tā kompja uz savu jauno pārnesu, un taisījos arī bildes pārnest, tikai nākošajā dienā, tas ir šodien.. Tagad šaustu sevi - nu kas man bij svarīgāks jādara tobrīd??! Tagad tik nenormāli žēl.

Man ir gadījies ar vienu pavisam vecu, 8Gb cieto disku, kas itkā nomira, bet pēc pāris gadiem, mēģinot to pieslēgt atkal, tas ieslēdzās, un paspēju pārkopēt visu vajadzīgo, ko toreiz pazaudēju. Par to man tepat žurnāla sākumā bij ieraksti...

Varbūt ka šis arī kādreiz atdzīvosies... Kaut uz minūtīti, lai es saglabātu sava bērņuka mazotnītes bildes...



Mani šobrīd ļoti uzmundrinātu līdzīgi stāsti par itkā nomirušiem cietajiem diskiem, bet kuri tomēr kaut kādā brīdī atdzīvojušies un stāstam beigas laimīgas.. Lūdzu, padalieties, ja ir!

(7 teica | saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba