|
|
|
Decembris 8., 2007
23:42 - Saturday night 8]]
Tā. Asniņš ir malacis. Vakariņas uztaisītas un paēstas. Drēbju kalni sašķiroti, izmazgāti un izžauti. Trauki, galdi, grīdas nospodrināti, dezinficēti. Ož pēc Domestos drusku 8]] Susļam drausmīgi nepatīk. Nu ko es varu darīt, ka tīrība tā ož, kamēr nožūst. Izvēdināšu.
Tagad es īsu brīdi atpūtīšos, tad uztaisīšu sev rupjmaizītes ar biezpienu un garšvielām, plus pāris redīsus un Rooibos tējiņu, apēdīšu, tad nomazgāšos vēsā dušā, sasmērēšos smaržīgiem krēmiem un līdīšu zem mīkstas sedziņas. Palasīšu kaut ko. Un tad jau redzēs. Bet būtībā vajadzētu labi izgulēties šovakar. Un tad no rīta es pamodīšos spodrā, siltā istabā, un otrās Adventes svētīšanas diena varēs sākties!
|
23:52 - Bet pats galvenais!!!!!!
Šodien Ādams mums parādīja tāĀĀdu SURPRISE!!!! :D
Nu, tā kā mums dažkārt ir silta māja [kad mīļotais tomēr sanes malku], tad tajos siltajos vakaros varu mazuli izģērbt līdz krekliņam un pamperim, lai tad paņemās. Aiii, kā viņam tas patīk!! Man pilnīg sirds žņaudzās - mums to vajadzētu biežāk viņam ļaut, tad viņš daudz labāk un ātrāk attīstītos pēc programmas! Jo viņš tā atraisās, tā atraisās! Kā atspole ripinās uz visām pusēm, spiedz un dauzās! Tāda laime plikiņam būt! Un kas šodien notikās?!?.... 8]]]
Kaut ko daros turpat istabā, vienā brīdī paskatos uz gultiņas pusi - ko viņš tik sajūsmīgi iespiedzās?
Redzu - viņš stāv kājiņās, pie gultiņas malas pieķēries!!! :) Stāv, grīļojas, smaida. Kā ierauga, ka es redzu, tā sagrīļojas un krīt, un es viņu ķeru, lai nesasitas nezin kur pret redelēm. Kaut kas kolosāls vienkārši!! :D Un viņam skola bija rokā!!! Kā nolieku guļus, tā atpakaļ - ar rokām ieķeras un velkas klāt. Velkas, velkas, pievelk kājiņas, uz celīšiem uzstutējas un tad uz abām pēdiņām!! Vienreiz, otrreiz, trešoreiz, un ar katru veiklāk un veiklāk! Susļiks ar videokameru uzreiz klāt, un divreiz to pašu nofilmēja :)) Un Ādams tikai priecājas, trako, ka pašam šitāds notikums - tikt vertikāli!!
Es uzskatu - tas viss tikai tāpēc, ka viņš tur tā pliks gulēdams dauzījās, ņēmās un izvingrojās, un tad varēj piecelties!
Mēs jau smējāmies - nekādi nevar sagaidīt, kad rāpot un sēdēt iemācīsies, a viņš - vispirms staigā! Jā, ar rociņām turēdamies, grīļojās uz to gultas pusi, kur tētis ar kameru bija. Vislaik jau turēju, lai nekrīt.
Njā, daudz viņam šitā neļaušu, īsti stabils jau vēl nav, un negribas, lai par ātru muguriņa izliecas. Mazums kas. Pirmdien stāstīšu fizioterapeitei šito prikolu, redzēs, ko viņa teiks. Bet Ādamiņš pa to laiku iemācīsies staigāt, aizies līdz krēsliņam, un tad ar pirmo reizi pats apsēdīsies ar ;DDD
|
|
|