Novēlojies sveiciens šā gada vārda dienā! Tā sagadījās, ka piektdien biju ļoti aizņemta, jo bija sabraukuši draugi no Polijas, bet mājās datora nav. darbīgu un skaistu pavasari!.

Nav jau svarīgi, nav jau sāpīgi, bet drusku norausta jocīgs drebulis, ja 60+gadīgā krustmāte raksta, ka nespēj komunicēties ārpus datora.

Vecāki internetā ir pavisam savādāki nekā īstie. Katru reizi ieraugot jūtos tāda kā nepieradusi.

Reizēm kontrolēju bērna draugiem.lv draugu baru. Nepatīk, bet vajag. Nu un jā - pēdējā reizē, protams, atkal parādījušies kādi padsmit jauni draugi. Tipa draugi. Lai nu būtu. Starp draugiem arī kāda klases biedra mamma. Nu lai nu būtu - mani arī bērna klases biedri aicina. Lai nu būtu, ka tai mammai tas bērns piedzimis 16 gados, ka profilā lepni ierakstīta arodvidusskolas izglītība. Pāris teikumi kaut kādā žargonā un dažām gramatiskajām kļūdām. Lai nu būtu, ka viņa jau kuro gadu strādā tuttifrutti. Bet atverot viņas galerijas, akdiees, tur vairs nav - lai nu būtu. Vai tiešām tam cilvēkam neienāk prātā, ka viņa draugi ir bērni (arī viņas pašas bērns), ka pārdesmit galerijas ir pilnas ar plikiem pupiem, ainām no tuttifrutti, laizīgām meitenēm. Un ko man bērnam teikt - dzēs ārā to mammu?

Aizvien jokaināki tie draugiem.lv paliek. Aizvien jokaināki.

Puisis atnāk pie zīlnieces:
- Gribu uzzināt savu likteni!
- Labi! – viņa atbild. – Kāda tev ir IP adrese?

Ir cilveeki, kas prot dziivot internetaa. Un cilveeki, kas nekad neiemaacaas dziivot internetaa.