Es kā gājējs, jo visai tālredzīgi esmu ieplānojusi visus ikdienā apmeklējamos objektus izvēlēties kājāmejamā attālumā, vienmēr ievēroju satiksmes noteikumus. Ar dusmām vai izbrīnu (atkarībā no garastāvokļa) vēroju tantītes, bērnus un citus, kas šķērso ielu pie sarkanā, skrien pāri 3 vai 6 joslām vietās, kur tas nav paredzēts vai, gaidot zaļo signālu, izskrien 1-2m uz ielas. Var jau būt, ka sekundes ir TIK svarīgas. Es vienmēr gaidu zaļo, paeeju to gabaliņu līdz krustojumam vai gājeju pārejai. Bērns ir iedresēts ievērot satiksmes noteikumus un apkārts/aplīmēts ar atstarotājiem, pat ja parastā pārvietošanās ir Rīgas centrā.
Bet es nekādi nesaprotu, kā atbilstoši satiksmes noteikumiem šķērsot Tallinas un Cēsu ielas krustojumu. Vēl domāšu.

Fuj, atcerējos, ka ir viens gadījums, kur mēs nekad neievērojam noteikumus: atbraucot mājās, novietojot mašīnu uz ielas mājai pretējā pusē, mēs neejam līdz krustojumam. Tas arī jāpadomā.