""dzēru šņabi un skatījos lustras spuldzēs. nedaudz reiba galva, un es domāju par visām tām naktīm, kad mēs kopīgi piedzērāmies, tu un es pie koka galdiem bāros, kādi nu pagadījās. vienmēr bija ziema, un nekad nekļuva gaišs. vasaras es neatceros. diez kāpēc. mēģināju saprast, bet sapratu, ka tur nav ko saprast. domāju par tevi, par tavu istabu, par televizora zilo gaismu, par pusizsmēķēto cigareti tev kreisajā rokā. domāju, ka tu to visu zini jau daudz senāk. kopā bija labas ziemas. viena vai vairākas. es nezinu, un tas arī nav svarīgi. mums bija sniegs un aukstums. vienmēr, kad es teicu, ka salstu, izskatījās, ka tu saproti. mēs viens otram neko nesolījām, tomēr es jūtu greizsirdību pret visām tām ziemām, kas tev būs bez manis.""