Viens no maniem diviem pašlaik modē esošajiem kompleksiem ir mājaskārtība&tīrība. Mani tracina, ka brālim vienmēr (pilnīgi vienmēr) ir sakārtota, izmazgāta, iespējams, to varētu nosaukt - izlaizīta māja. Un katru reizi to redzot, man ir jāskrien to kvartālu no viņa dzīvokļa līdz savam brīnumsveces ātrumā un jāgrābj putekļsūcējs vienā rokā, lupatas un ajaxi otrā rokā. Nē, nu es jau sevi mierinu ar to, ka man nav tādas draudzenes kā brālim, kas izlaiza māju, ar to, ka brālis strādā tīrāmo līdzekļu firmā, ar to, ka viņi ir jaunāki un viņiem nav bērnu. Bet komplekss laiž saknes.
Tikko notīrīju (nolaizīju) plīti, izberzu izlietni un pieķēru sevi pie domas: vai brālim gadījumā nav tīrāka plīts. Es jūtos vainīga lasot grāmatu, jo tajā laikā taču varētu izlaizīt kādu gabalu dzīvokļa.
Wot tāds man komplekss ir.
Iešu salikt drēbes veļas mašīnā.