dzīvosim gultā
01 Septembris 2005 @ 22:02
aizmigt  
Varbuut par daudz visa kaa. Shodien.

Man gan arii ir viens real pirmaa septembra staasts, ko nejaushi dzirdeeju skolaa, kad man aiz muguras sarunaajaas 6taas klases meiteniites par vasaras tusinjiem. Smiekliigi, ja nebuutu shausmiigi. Staasts bija par to, cik kuraa tusinjaa izdzeera, cik ljoti piedzeeraas, kaa vinju gandriiz izvaroja, bet, lai atriebtos puisim, arii vinjas puisi piedzirdiija, izgjeerba, sabuchoja un safocheeja bildes, kas jaaliek vinja ~draugos~, gandriiz apvemjoties, kad ieraudziija vinja daiktu un focheejot bija jaatur acis ciet. Texts beidzaas ar: ko daram peec stundaam? ejam uz Griizinjkalnu dzert? Nu taa apmeeram. Meiteniiteem nebija vairaak kaa gadi 12-13. Nedaudz panika iestaajaas, iipashi kontekstaa ar: "Latvijas valstij ir vajadzīgi pilsoņi, īpaši bērni, tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina visus jaunos cilvēkus laist pasaulē pēcnācējus."

Man ir aizdomas, ka solaarijs ir saskumis peec manis. Un riit dereetu vinju iepriecinaat ar manu jauno smaidu.
Think of me and I'll be there.

Btw riit saakas arii mana diivaina skola un, cerams, peedeejaakais maaciibu gads manaa muuzhaa. Nu jau vajadzeetu pietikt.

Pica ar garneleem un gliemezhiem tomeer ir labaakaa:)
Tags: ,
 
 
kā ir: tired
dziesmiņas: he called me the wild rose