Man gribas kko teikt. Es nezinu - ko!
Viss ir brīnišķīgi, viss ir skaisti, bet... tad kāpēc es sēžu šeit un mēģinu izvilkt no sevis kkādu saraustītu teksta gabalu??? Man te nebūtu jābūt.
Varbūt tā vispār neesmu?
Arī brīnišķīgais ar laiku var apnikt, kļūt par ikdienišķo.

Ir mums tāda leksika, ko savējie tikai sapratīs. Vasarā tā bija "Palīgskola". Ja kādam bija jāizskaidro, tad atmetu ar roku - aj, savējie sapratīs. Tad vēl tie teicieni kā "Še, nopis krievu", "Ejam malku zāģēt" utt. Kurš gan vēl zinās, kas mums ir "klondaika"?
Un tagad atkal ir jauni vārdi un teicieni - "Foršiņā, pasmaidi!", "Zaļais mustangs", "Šoferītis" utt. Un kādas tik iesaukas meitenes nav izdomājušas saviem draugiem!!! Šifrētā saruna. Tā, lai citi nesaprot. Ja tu saproti, tu jūties piederīgs šim lokam.

Damn!
Un tas viss beidzās tikpat ātri, cik sākās! Un vairāk nebūs nekad. Tikai atmiņas un skaistas fotogrāfijas...

Puisīši vienmēr paliek mazi, tikai viņu rotaļlietas kļūst lielākas.
Meitenes bērnībā spēlē ar lellēm "Kāzas" - meklē lellēm vīrus. Tad meitenes izaug lielas, pašas kļūst par lellēm, meklē sev vīrus. Un turpina spēlēties.

Saka, ka tā, kā sagaidīsi Jauno gadu, pavadīsi visu gadu. Kaut nu!!!!

Es tā visu kopumā saskaitīju - šis gads man bijis veiksmīgs. Pēc 6 stundām būs salūts, šampanietis. Un tūlīt pēc tam ar Mīļumu dosimies skaisti svinēt Jaunā gada ierašanos.... Aj, tam ir jābūt skaisti!
Vēlu jums visiem tiešām laimīgu Jauno gadu! Veiksmi jums visiem un, protams, arī man :)
Pavadiet veco gadu tā, lai varat sagaidīt Jauno un vēl daudzus citus :)

Paraudāju. It kā palika vieglāk - smagums novēlās no sirds.
Tad runāju ar viņu. Turējos, vismaz mēģināju. Balss vairākas reizes aizlūza, bet viņš jau to nemanīja. Riju kamolu kaklā. Nelikās, ka būtu kko ieskaidrojusi. Vai vispār jēga? Tāpat zinu, ka esmu viņam pēdējā vietā.

Es cenšos, tik ļoti cenšos, ka vairs pat nav tā stadija, kad asaras pašas birst vai, kad gribētos raudāt, bet asaras tomēr apspiežu. Vai stadija, kad gribētos viņam uzrakstīt SMS un pasūtīt nez cik mājas tālāk. Fonā skan "Cold Cold Christmas". Un paliek auksti. Tuvojas Ziemassvētki. Visu laiku mana vienīgā vēlēšanās bija, kaut es varētu tikt tajā dienā prom no ģimenes un būt kopā ar Mīļumu, bet vairāk nudien nezinu, vai to gribu. Totāls atsalums sirdī, pilnīgi vienaldzība, riebjos pati sev. Kas īsti ir mīlestība? Patiešām bezmērķīgs process. Nē, manā mīlestībā ir mērķis - panākt, lai viņš mīlētu mani. Bet nu tas nav manos spēkos. Ko lai dara, ja esmu viņam vienaldzīga??? Viņš vispār nerespektē mani, manas vēlmes, manas aizraušanās. Ja viņš pēkšņi izdomā, ka 5dien jābrauc kkur, tad tā noteikti ir jādara, bet es jau 6dien esmu izdomājusi, ka otrdien uz EST varētu aiziet, tad tas nav pilnīgi nekas, ka viņš 2dienas pusdienlaikā pasaka - aj, nē. Ar klasesbiedriem iesim filmu skatīties.
Vemt man no viņa klasesbiedriem (piedod, lūdzu!!!). Zinu, ka atliks vien no viņa puses viens smaids, un es atkal smaidīšu viņam līdzi. Būs atkal baigi labi. Nē, man nav bail palikt vienai, jo es zinu, ka viena es nebūšu. Bet tā ir tā pozitīvā apzināšanās, ka man ir draugi. Ka man ir cilvēki, kam es varu piezvanīt.
Bet es patiešām viņu mīlu. Un nevaru es iedomāties sevi bez viņa. Varu vienu vakaru aiziet patusēt ar citiem, bet tas tikai uz 1 vakaru, vairāk ne.
Laikam tomēr paraudāšu...

Ā, un aizmirsu pateikt, ka man ir ļoti, ļoti bail....

Pirmo reizi dzīvē strādāju ar Microsoft Publisher. Galīgākā apnicība bija, tāpēc ņēmu ātrumā un vissus tekstus saliku kopā un...beigās skolotāji sajūsmā par manis 40 minūtēs paveikto ķēpiņu. Man jau nu galīgi tā ķēpiņa pie sirds negāja, bet viņi laikam domā savādāk. Un, ja pāris programmas Ofisā apgūtas, ta jau paŗējās nav nemaz tik grūti ielauzīties.

Es tikai 2x savā mūžā esmu aizgulējusies. Un viena no tām reizēm bija šorīt. Pus11 jau bija jābūt mūzikas skolā, bet pamodos tikai 10:15 tāda skriešana! Bet neviens nedusmojās! Un vispār baigi foršā dieniņa bija. Smiltenē tīri OK padziedājām...Mīlu dziedāšanu! Un ne tikai...

Es nez..Ārā tā baigi smuki snieg, Mīļumam šodien vārdiņdiena. Šis vakar saka, ka nerakstīs politikā eseju. Nu, ko - piecēlos šorīt 7am, uzrakstīju fiksi-fiksi eseju un...man pat šķiet, ka viņam es būšu uzrakstījusi labāku nekā sev! Priecīgs jau viņš bija, tas nenoliedzami. Negribētos jau lielīties, bet...manī ir tāda prieka sajūta. Un visu nedēļu tā! Nē, Ziemassvētkus es negaidu, bet 5dienu un 6dienu gan:)) Parasti pirmdienās baigais besis, 4dienās jau nevar sagaidīt nedēļas nogali, bet tagad...Tiešām tāds kņudinošs prieks:)

Man ir apnicis mācīties. Vēl līdz šim bija tā, ka es vairāk vai mazāk to darīju, jo TĀ IR JĀDARA, bet tagad... Apnikums!

May I, your majesty? You were the highest class of
your time, and you still expect to get your way
without any fuss.


Who were you in your past life?
brought to you by Quizilla

Ir 4dienas vakars. Rīt uz skolu principā nav jāiet, jo konkursā jādzied. Riņķī un apkārt klausos, ka daži tomēr taisās iet. Tā nu viņu darīšana. Un ir tik laba sajūta, ka tā 5diena pienākusi vienu dieniņu ātrāk.
6dien atkal sāksies visi tie nejaukie un briesmīgie semināri. Nepatīk man! Nē, tā jau ir OK, tikai tas , ka tur tik daudz laika jāpavada...
Un nākamnedēļ sākas florbols. Uz katru Mīļuma spēli tak jātiek. Hmmmm...tas nekas, ka viņš ne reizi nav bijis ne uz vienu Ancoras koncertu, kā arī ne uz vienu vijolnieku ansambļa konkursu. Skolas korī viņš pats dzied, tas neskaitās. Ak, jā - arī vokālo ansambli šajā sastāvā viņš nav dzirdējis. Jau aizsūtīju ziņu, ka rīt viņam būs tāda iespēja. Nez - izvēle viņa rokās!
Un 5dienas vakarā ar Mīļuma vecākiem braucam uz Cēsīm - ģimenes tusiņš...Eh, jārādās no labās puses:)

Jawku jums visiem nedēļas nogali!

Es pamodos un skaidri zināju - uz vācu valodu šodien neiešu. Kaut arī gribējās drusku ilgāk pa gultiņu pavārtīties.
Tiek mēģināts rakstīt pārspriedumu politikā. Neiet, galīgi neiet.
Un ir tik laba sajūta, ka tūlīt 5diena! Bet vēl labāka ir tā sajūta, kad varu laiku veltīt sev!

Es skréju. 2km. Aatràk lìdz sin nebiju skréjusi. Dazi nodomàs,ka gliemezis vien esmu,bet es tomér lepojos. Un tagad esmu piekususi.
Ir sajùta,ka màcos jau ilgi,ka sì nav tikai pirmà nedéla.Kìmija ir garàm.Né,skolotàjas attieksme ir garàm.Un doma vien,ka vina bùs jàredz 3x ned.Vàcu v.arì galìgi garàm.Eh,un kompìsa vél aizvien nav:(Un bràlis manà somà atrada cigaretes,bet paldies Dievam nesaprata,kas par lietu.

Beidzot atpakal cibinaa!Paldies ESERAM!Daudz jau ko stastit,bet dargs gan jusu laiks,gan mans.Notiek divainas lietas,bet visam jau ir ari labas puses:)

emmm...attā! Es tagadiņās uz kādu nenosakāma ilguma laiciņu pazūdu...Mana istaba iegūs jaunas nokrāsas, so, vispirms tā ir jāiztukšo un šī procesija tiks sākta tieši ar MANU MĪĻO DATORGALDIŅU (Jā, es viņu apjūsmoju, tomēr man tas vēl nav tik slimīgi kā Viņam... :((().
Tad pēc kāda pusotra mēneša visi laipni lūgti uz sviestmaizi!!!