:
Nekad man vēl nav bijuši tik sarežģīti Jāņi - bez alus, bez siera, bez pīrādziņiem, toties ar bērniem, un (klusībā ceru uz šo) labu kompāniju.
Lunicana
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing 20 entries, 60 into the past
21. Jūnijs 2010
16. Jūnijs 2010
13. Aprīlis 2010
:
Pēdējā laikā līdz mielēm izgaršoju dziesmas tekstu - kādreiz mums bija laiks, tagad mums ir darīšanas (soryy, krievu valodā rakstīt tā arī neesmu iemācījusies). Sev laika nav. Nemaz. Ir tikai pārskrējien no miega līdz miegam. Un reizēm tas liek justies nožēlojami.
Nez, vai visi tā izjūt noteikta vecuma tuvošanos?
Nez, vai visi tā izjūt noteikta vecuma tuvošanos?
28. Decembris 2009
:
Muljkiigi sveetki, kas pavadiiti man joprojaam mazliet sveshajaa namaa. Diivaina steigshanaas atdot daavanas, it kaa baidiitos, ka taas shogad kaadu aizvainos. Zhagas izraishosha sapratne, ka esmu atkariiga no interneta. Un sveetlaime pie pazinju datora, kur neiet puse lapu, nav garumziimju un ir izcili neeerti seedet citu ljauzju lauliibas gulta un censties aptvert, kas pasaulee un inernetaa noticis peedeejaas piecaas dienaas.
Prieciigus svetkus, Lunicana Animae!
Prieciigus svetkus, Lunicana Animae!
18. Jūnijs 2009
:
Izrādās man vajag tik sasodīti maz, lai atcerētos - kā tas bija PIRMS tam...
Nepieciešamās sastāvdaļas:
- ellīgs nogurums
- nedaudz sirdij tuvas mūzikas
- divi vakari pilnīgas vientulības un tējas
- klusas pārdomas par dzīvi.
Rezultāts - gribas aprunāties, bet a) īsti nezinu ar ko, b) īsti nezinu par ko, jo mainīt vairs tāpat neko nevar.
Grūti būs, kad saproti, ka neesi nekāda unikāla sniegpārsliņa, bet tikai kārtējais nodokļu maksātājs, kas ne ar ko neatšķiras no pūļa. Smaga apziņa, ka pats esi tikai tad, kad neviena nav līdzās.
Nepieciešamās sastāvdaļas:
- ellīgs nogurums
- nedaudz sirdij tuvas mūzikas
- divi vakari pilnīgas vientulības un tējas
- klusas pārdomas par dzīvi.
Rezultāts - gribas aprunāties, bet a) īsti nezinu ar ko, b) īsti nezinu par ko, jo mainīt vairs tāpat neko nevar.
Grūti būs, kad saproti, ka neesi nekāda unikāla sniegpārsliņa, bet tikai kārtējais nodokļu maksātājs, kas ne ar ko neatšķiras no pūļa. Smaga apziņa, ka pats esi tikai tad, kad neviena nav līdzās.
3. Jūnijs 2009
:
Pavisam nedaudz pietrūkst līdz brīnumam. Vien mazliet ticības un veiksmes, un sasodīti daudz smaga darba.
23. Aprīlis 2009
:
Beidzot izlēmām, ka milzīgajam vecajam skapim no koridora ir jāpazūd. Vīrs sāka jaukt to laukā un pēc pusstundas, smiedamies atnesa man milzīgu kasti ar veciem pierakstiem. Dzīvoklī esam jau 2 gadus un neviens nebija papūlējies palūkot, kas stāv skapja antrasolā pašā galējā stūrī.
Tur bija dienasgrāmātas, mācību pieraksti, grāmatas no 80to gadu beigām. Sāku šķirstīt un pilnīgā kaifā lasīju svešas meitenes dzīvi pirms 20mit gadiem. Kā viņa ar sarakstās ar savu Lielisko, kā sagaida no armijas, kā saiet kopā ar precētu vīrieti... Mja... Kā iestājas mācīties mediķos. Viņa rakstīja par saviem sapņiem, par cerībām. Garum garās pārdomas par dzīvi kopumā.
Sapratu par kādu sajūsmu vienmēr runā arheologi, kad runā par dārgumu atrašanu.
Tur bija dienasgrāmātas, mācību pieraksti, grāmatas no 80to gadu beigām. Sāku šķirstīt un pilnīgā kaifā lasīju svešas meitenes dzīvi pirms 20mit gadiem. Kā viņa ar sarakstās ar savu Lielisko, kā sagaida no armijas, kā saiet kopā ar precētu vīrieti... Mja... Kā iestājas mācīties mediķos. Viņa rakstīja par saviem sapņiem, par cerībām. Garum garās pārdomas par dzīvi kopumā.
Sapratu par kādu sajūsmu vienmēr runā arheologi, kad runā par dārgumu atrašanu.
27. Marts 2009
27. Februāris 2009
:
Tik slikti kā šobrīd, neesmu jutusies gadus... daudz. Un pats dīvainākais - lai arī esmu kļuvusi it kā vecāka un it kā gdrāka - skaidrs, ka man visvairāk pāri nodara tie, kurus es mīlu visvairāk. Un vienīgais veids kā es vēlētos šobrīd aizmirsties - ir piedzerties līdz bezsamaņai. Tā rupji, bez baudas un pārdomu pauzēm, piedzerties tā, lai rītā nespētu piecelties no spilvena. Piedzerties tā, lai varētu izkliegt visu savu sašutumu, paniku un bailes, kas mani moka.
Es šobrīt tiešām neesmu adekvāta.
Es šobrīt tiešām neesmu adekvāta.
16. Janvāris 2009
30. Jūlijs 2008
14. Jūlijs 2008
:
Biju Dziesmusvētku noslēguma koncertā. Pilnīga veiksme, ka draudzenei bija lieka biļete. Tiesa pusi koncertu nostaigājām, norunājām (par to ka nonācu pie dažām ļoti vērtīgām atziņām, kuru dēļ gan gribas piedzerties uz kādu nedeļu, par to citreiz). Neskatoties uz to visu, koncerts bija labs.
+ Koru uznākšanas mirklī skanošās bungas.
+ Pūt vējiņi jaunaja apdarē, nepierast, bet man patika
+ Koru sajusmas saucieni, kad kāpa viņu mīļākie diriģenti
+ Bezmakas ieeja :D
- Sasodīti neiederīgie upurcāļu dūmi
- Maz man atpazīstamu dziesmu
- Žēl, ka nevarēja palikt uz sadziedāšanos.
Kad gājām uz tramvaju, ar draudzeni paguvām nodziedat tās nedaudzās latviešu dziemsas, kuras zinam un kuras ir tuvas. Garāmejošie novērteja :D
+ Koru uznākšanas mirklī skanošās bungas.
+ Pūt vējiņi jaunaja apdarē, nepierast, bet man patika
+ Koru sajusmas saucieni, kad kāpa viņu mīļākie diriģenti
+ Bezmakas ieeja :D
- Sasodīti neiederīgie upurcāļu dūmi
- Maz man atpazīstamu dziesmu
- Žēl, ka nevarēja palikt uz sadziedāšanos.
Kad gājām uz tramvaju, ar draudzeni paguvām nodziedat tās nedaudzās latviešu dziemsas, kuras zinam un kuras ir tuvas. Garāmejošie novērteja :D
2. Jūlijs 2008
:
Gandrīz, gandrīz divus gadus neizgulēties, bet lasīt miegu pa mazām drumstalām, pa drupačam. Tas vairs nenes atpūtu bet kaut kādu dīvainu aizmirstību. Brīžiem rodas sajūta, ka nemaz neguļu, bet caur aizvērtam acīm skaitu sekundes līdz rītam, kad atkal mani piecels smiekli un lūgumi pēc brokastēdiena. Gandrīz, gandrīz nodzīvot.
30. Jūlijs 2007
12. Maijs 2007
:
Nakts,kas pavadīta ik pa brīdim mostoties un klausoties apslāpētā šņukstēšanā, jo notikusi katastrofa - deguns ieracies segās, rokas pazudušas bezgalīgajās piedurknēs, ēst sagribējies. Esmu pārgurusi un miegaina. Pat kafija vairs nelīdz. Domas pinas pašas savās gaitās.
Nesaprotu, kāpēc krūzē nav kafijas un pēc brīzā attopos, ka kafiju iebēru, bet ūdeni nepielēju. Un gaidu, kad kafija ieilksies. :D
Dzīve nogurdina ar savu paredzamo periodiskumu, atkārtojamību un vienuļību. Diemžēl.
Nesaprotu, kāpēc krūzē nav kafijas un pēc brīzā attopos, ka kafiju iebēru, bet ūdeni nepielēju. Un gaidu, kad kafija ieilksies. :D
Dzīve nogurdina ar savu paredzamo periodiskumu, atkārtojamību un vienuļību. Diemžēl.
Mūzika: TV fonā
18. Novembris 2006
:
Cik dīvaini. Nekad nebūtu domājusi, ka dzīvi VAR mainīt viens vienīgs teikums, ko esmu sapratusi pēc garumgaras sarunas nakts laikā. Un es vienmēr domāju, ka esmu gatava visam. Nekā nebija. Nekam es neesmu gatava.
Un pats dīvainākais, pirmo reizi mūžā es nevēlos nevienam izraudāties uz pleca. Es gribu sakost zobus un izturēt.
Un pats dīvainākais, pirmo reizi mūžā es nevēlos nevienam izraudāties uz pleca. Es gribu sakost zobus un izturēt.
30. Marts 2005
3. Marts 2005
18. Februāris 2005
:
Augstkolā notiek vēstures lekcija. Pasniedzējs stāsta:
- Krievijas vēsturē visos laika posmos ir bijuši trīs galvenie jautājumi: pirmais – „Kas vainīgs?”, otrais – „Ko darīt?”. Kurš man pateiks, kāds bija trešais?
Klusums. Pēkšņi jauns cilvēks pirmajā solā:
- Vai tu mani cieni?
(c) Ass.lv
- Krievijas vēsturē visos laika posmos ir bijuši trīs galvenie jautājumi: pirmais – „Kas vainīgs?”, otrais – „Ko darīt?”. Kurš man pateiks, kāds bija trešais?
Klusums. Pēkšņi jauns cilvēks pirmajā solā:
- Vai tu mani cieni?
(c) Ass.lv
Garastāvoklis:: Smejos
Mūzika: TV skan fonā