:
Bezjēdzīgs strīds un tam sekojoša skaidrošanās divu dienu garumā. Nez, kad es iemācīšos, ka gudrākais patur muti ciet un pēc tam ar draudzenēm pie vīna pudeles izlamājas?
Lunicana
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing 20 entries, 40 into the past
27. Jūlijs 2011
19. Jūlijs 2011
:
Šodien darbā, ņemot kafijas pauzi pēc visām tabulām, atskaitēm un pārskatiem, pēkšņi iedomājos - nez, kad es tikšu pie kārtējās vientulības porcijas? Jo iegrimstot darbā, es pat nedzirdu kolēģu uzsaucienus, telefona pīkstienus, vien saņemu pārmetuma pilnu skatienu - tu atkal telefonu nedzirdi? Nav jau pirmā reize, kad nedzirdu. Un zinu - man vajag pabūt vienai.
13. Jūlijs 2011
17. Jūnijs 2011
:
Un aizmirsu piebilst - lasu Game Of Thrones un sāku ļoti ilgoties, kad tur beidzot būs kaut kas pārdabisks. Seriālu vēl īsti neskatos - sagaidīšu visas sērijas un vienu dienu pavadīšu ar ledainās ziemas elpu uz pakauša...
12. Maijs 2011
:
Man ir kļuvis nedaudz bail no sevis. Domāju, ka sevi pazīstu. Izrādās, ka ne. Un tas bija liels pārsteigums - kāda es esmu.
10. Maijs 2011
:
Nez kāpēc dzīvei bija nepieciešams mani tik ļoti pārmācīt? Varbūt biju kļuvusi lepna.
Bet varbūt vajadzēja uzmeistarot statistiku - tai tak arī kaut kur jārodas.
Varbūt esmu iejaukta citā dzīvē, paralēlā, baisā un pārāk sāpīgā?
Bet iespējams viss ir daudz vienkāršāk - neviens man nesolīja, ka dzīve būs skaista.
Bet varbūt vajadzēja uzmeistarot statistiku - tai tak arī kaut kur jārodas.
Varbūt esmu iejaukta citā dzīvē, paralēlā, baisā un pārāk sāpīgā?
Bet iespējams viss ir daudz vienkāršāk - neviens man nesolīja, ka dzīve būs skaista.
19. Decembris 2010
3. Novembris 2010
:
Grr.. pārāk saraustītas visas tikšanās pēdējā laikā. Un nepamet sajūta, ka arī draudzība paliek arvien fragmentārāka. Jāsāk laboties.
27. Oktobris 2010
8. Oktobris 2010
15. Septembris 2010
:
Gribas aizmukt no mūriem, kur pati esmu ar lielu lepnumu apmetusies. Gribas aizmirst sīkos melus, ko ikdienā saku. Gribas tik daudz, bet divas skaistās puķes uz palodzes neļauj aizmirst īstenību.
Pēdējās nedēļas atziņas - es nespēju raudāt par citiem. Tikai par sevi. Tas laikam nozīmē, ka kļūstu par egoisti. Es nogurstu no mīļajiem un tuvajiem sev apkārt, bet brīvprātīgi piespiedu kārtā nākas viņus izklaidēt. Un es esmu sasodīti vāja pret kārdinājumiem sev apkārt.
Pēdējās nedēļas atziņas - es nespēju raudāt par citiem. Tikai par sevi. Tas laikam nozīmē, ka kļūstu par egoisti. Es nogurstu no mīļajiem un tuvajiem sev apkārt, bet brīvprātīgi piespiedu kārtā nākas viņus izklaidēt. Un es esmu sasodīti vāja pret kārdinājumiem sev apkārt.
31. Augusts 2010
:
Viena maza tehnikas štrunta zaudējums ir nesis man nemiera un izmisuma pilnu nedēlas nogali. Sasodīts. Un nu jāsāk viss krājējdarbs no sākuma.
18. Augusts 2010
:
Gaidīšana un dāvanas izsaiņošanas sajūsma noplok mirklī, kad realitāte iespindz acu priekšā un sāk burkšķēt negācijas ausī. Man tas nepatīk. Bet nav spēka, to mainīt.
12. Augusts 2010
4. Augusts 2010
:
Trakums nāk un pāriet. Tā ir labā ziņa.
Joprojām pavadu laiku kaut kur starp nomodu un sapņiem. Kad stāvu ie durvīm un domāju, kuras kasrtes pin kodu man te tagad vajag, vai arī kad sūtu meitu mazgāties uz veļasmašīnu.
Miegs izrādās, ir sasodīti svarīgs.
Joprojām pavadu laiku kaut kur starp nomodu un sapņiem. Kad stāvu ie durvīm un domāju, kuras kasrtes pin kodu man te tagad vajag, vai arī kad sūtu meitu mazgāties uz veļasmašīnu.
Miegs izrādās, ir sasodīti svarīgs.
25. Jūlijs 2010
:
Šis vakars varēja būt neizsakāmi labāks. Bet diemžēl nebija man lemts. Tā nu laiska vakara vietā ar vienu ļoti pļāpīgu un otru ļoti neapmoerinātu bērnu braucu mājās. Un jā - Rīgā ir vēl pretīgāks laiks kā Latgalē, tur lai arī karsts, tomēr ir sauss. Tā nu esmu mājās un domāju, vai iet gulēt, vai tomēr somas izpakot.
20. Jūlijs 2010
:
Laiks sarūk līdz mēnesim. No vienas puses ilgi, no citas tik maz. Gribas gulēt siltajos ezera ūdeņos un prātot par laiku. Par vasaras iespējām palaistām vējā, izmantotām un nepiepildītām cerībām. Bet iespējams vainīga laika plānošana. Bet iespējams joprojām karstums moka.