Lunicana

lunicana_animae @ 09:47: Beidzot izlēmām, ka milzīgajam vecajam skapim no koridora ir jāpazūd. Vīrs sāka jaukt to laukā un pēc pusstundas, smiedamies atnesa man milzīgu kasti ar veciem pierakstiem. Dzīvoklī esam jau 2 gadus un neviens nebija papūlējies palūkot, kas stāv skapja antrasolā pašā galējā stūrī.
Tur bija dienasgrāmātas, mācību pieraksti, grāmatas no 80to gadu beigām. Sāku šķirstīt un pilnīgā kaifā lasīju svešas meitenes dzīvi pirms 20mit gadiem. Kā viņa ar sarakstās ar savu Lielisko, kā sagaida no armijas, kā saiet kopā ar precētu vīrieti... Mja... Kā iestājas mācīties mediķos. Viņa rakstīja par saviem sapņiem, par cerībām. Garum garās pārdomas par dzīvi kopumā.
Sapratu par kādu sajūsmu vienmēr runā arheologi, kad runā par dārgumu atrašanu.