Lunicana

lunicana_animae @ 20:24: Cik dīvaini. Nekad nebūtu domājusi, ka dzīvi VAR mainīt viens vienīgs teikums, ko esmu sapratusi pēc garumgaras sarunas nakts laikā. Un es vienmēr domāju, ka esmu gatava visam. Nekā nebija. Nekam es neesmu gatava.
Un pats dīvainākais, pirmo reizi mūžā es nevēlos nevienam izraudāties uz pleca. Es gribu sakost zobus un izturēt.