par to visu

« previous entry | next entry »
Sep. 9th, 2008 | 03:07 pm

ziniet visus tos pamācošos rakstus sieviešu žurnālos? par pašapziņas celšanu, pozitīvo domāšanu, atgūšanos pēc psiholoģiskām traumām un visu pārējo? piemēram tos, kuros ir uzskaitīti depresijas simptomi un kā no tās atbrīvoties. izej ārā, sajūti zāles smaržu, iedzer zāļu tēju, ej cilvēkos, uzliec no rīta kādu rotu, ko tev dāvinājis kāds, kas tevi mīl. nu visas šitās huiņas. tad lūk, pašās beigās šiem rakstiem gandrīz vienmēr ir teikts "ja šādi līdzekļi nelīdz, ir laiks domāt par profesionālu palīdzību". tas ir domāts psihoterapeits. tas ir uzrakstīts kā pēdējais striķītis, ar domu, ka šitam jau nu ir jāpalīdz. tāpat kā iedzert analgīnu. vismaz es no tiem rakstiem to tā esmu sapratusi.

es apmeklēju savu dakteri ar pārtraukumiem jau divus gadus, pēdējā gada laikā es pie viņas eju reizi nedēļā. tas bija mans pēdējais striķītis. šodien es viņai pateicu, ka man riebjas dzīvot. ka manai terapijai tieši tāpēc nav rezultāta, ka tā vienkārši buksē, tāpēc ka man vienkārši riebjas dzīvot. tas pat nav apspriežams. ļauj sev sajust, atļauj sev dusmoties, atvēli sev laiku, lai sajustu, ko tu gribi darīt. tas viss ir priekš kaķiem. jo man pašā saknē riebjas dzīvot. katram cilvēkam ir kaut kas, kas viņam drausmīgi riebjas. darbība. vēl man ļoti riebjas ravēt zemenes. es šo darbību nekad neesmu mīlējusi un nekad nemīlēšu. tāpat man iet ar dzīvošanu. man to darīt riebjas. man tā ir bijis, cik es sevi atceros. un atceros es sevi no divu gadu vecuma.

es neesmu normāla, es zinu. viens no maniem priekšniekiem man kādreiz mēģināja iestāstīt, ka normalitāte neeksistē. un kā vēl eksistē, tu nožēlojamais alkoholiķi. tieši tad, kad tu neesi normāls, tu tik ļoti sajūti, ka normalitāte eksistē gan.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {3}

komentators

(no subject)

from: [info]komentators
date: Sep. 9th, 2008 - 03:18 pm
Link

Ko es par to domāju - vispār jau es neesmu nekāds speciālists šajos jautājumos, tāpēc varēšu par visu spriest no sava skatu puntka.

Dzīvi lielākoties foršu padara tādi mazi un sīki nieciņi nevis kaut kādas globālas lietas (lai gan, protams, svarīga akadēmiskās iestādes pabeigšana arī ir labi - bet tomēr, ikdienā tie ir tādi sīkumi). Tāpēc vajag darīt un nodarboties ar to, kas sagādā prieku, lai nav jāslīgst depresijā.

Personīgi man, kurš visu laiku ir cilvēkos, visu laiku ir kaut kāda komunikācija, visu laiku kaut kādi draugu pasākumi utt. - man patīk vienkārši gulēt zālē un blenzt debesīs. Nezinu neko foršāku par to kā sajust vakara dzestrumu un zāles smaržu, dzirdēt sienāžu čīgāšanu un skatīties zvaigznēs.

Tas gan īsti nav tāds nieciņš, bet tomēr - piemērs, ko vajadzētu darīt (to, kas pašai patīk). Kas tad ir nieciņi. Viens no tiem varētu būt laba pašsajūta iznākot no mājas - ir kaut kāds foršs apģērba gabals virsū, austiņās skan pacilājoša vai vienkārši mīļa mūzika un kopumā garastāvoklis ir ok. Cilvēkus sev riņķī arī vajag sabīdīt tādus pozitīvākus, lai ir no kā smelties, kad pats tāds bēdīgāks.

Vobšem vajag identificēt lietas, kas ir foršas un uzlabo kopējo skatu uz dzīvi un neslinkot un darīt tās. Vairāk man nav ko piebilst. Nezinu ko dod tas dakteris, nedomāju, ka man tādu jelkad vajadzēs.

Reply


Princese Zeltīte

(no subject)

from: [info]elina
date: Sep. 9th, 2008 - 04:19 pm
Link

man liekas tev vajag suni

Reply | Thread


(no subject)

from: [info]ludza
date: Sep. 9th, 2008 - 04:48 pm
Link

eh, jūs esat forši, un man ļoooti gribētos, lai man tas viss arī sagādā prieku tāpat kā jums. tas viss ir mēģināts. suni tieši tāpēc šovasar paņēmu.

ēnivej, mirt jau nu netaisos. es drīzāk mācos dzīvot.

Reply | Parent