tas viss ir mārrutki. vismaz 80% no šiem cienījamā gadagājuma ļaudīm tas viss augāminētais nav vajadzīgs, un ja ir tad pavisam daudz minimālākos apjomos nekā to mēģina iebrainwashot tv, prese un dakteri. fakin' mārkettings. un darbojas , jopcik, darbojas, uz nezināšanas , lētticības un suģestijas 3 ziloņu bāzes darbojas. nu ja vidējam pilsonim kas sasniedzis pensiju no visiem stūriem uzmācas reklāmas un raksti par to , ka 60 gadi ir tāds pizģec , ka jārij 5 dažādas ripas , vitamīni, nekas nedarboja kā nākas, tad tas tā arī notiek.
pirmais, nevajag sev bendēt organismu , cerot , ka nenodzīvos līdz tik cik nodzīvos. otrai, tagadējie penčas ir hvz ko ēduši un elpojuši psrs laikā un tas toč nebija veselībai draudzīgi, tagad vismaz mēs papētot problemātiku infospeisā varam saprast ko nevajag darīt.

trešais, piemēram tāda modernā cilvēka traģēdija, kā negribēšana nosirmot. nu sviests. nu izkrīt mati, nafig parūkas, nafig kko mākslīgu. bet ieborēts tak , ka vajag labi izskatīties un reprezentatīvi.
ceturtais, neziņa ir ultimatīvi nepieciešama, jo ja katrs zinās , kad mirs, padomā kādas sekas tam būs. tipa ai, nafig kautko darīt, ja zinu, ka miršu tad un tad. pulkstens tikšķ, atskaita sekundes no atlikušās dzīves šaisaulē. pesimisms, izmisums, modernā cilvēka traģēdija.

(Reply to this) (Thread)

- tu domā, ka ēd, elpo kaut ko diži labāku? Ok ne tik kaitīgu, bet cik ilgā laika periodā tie draņķi tiek konstanti grūsti iekšā organismos? Pat līķi sākuši trūdēt lēnāk no visas ķīmijas, ko esam sevī sagāzuši sevī iekšā.
Es protams nezinu tik daudz vecu cilvēku (un labi vien ir), bet tos kurus es zinu,visiem ir kaut kāda problēma, ceļu locītavas, nierakmeņi utt, varbūt arī nav tik traki, taču es zinu, ka man to nahuj nevajag un viss.
es tiešām labāk mirstu nekā pielāgoju savu dzīvi kaut kādam defektam, kas man liks atsacīties no tā vai cita ieraduma, kas man līdz šim būs sagādājis prieku. par parūkām utt, piekrītu ieborēts vai atkal jau baildes, ar parūku rodas kaut neliela ilūzija, ka esi jaunāks un nomirsi nevis rīt bet parīt - mierīgāks prāts. un manuprāt nemaz nebūtu slikti zināt, kad nomirs, tad varēt mēgināt tomēr iespēt visu ieplānoto/ kāroto, apzinātos laika limitu un mazāk darītu muļķības.
dzīve agrāk vai vēlāk beigsies un beigās nāve un beigās mūžīgas mokas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev taisnība , penču ir daudz 450 tkst iekš lv , tas ir 1/4 aptuveni. un neuzskatu , ka tagad ir daudz nekaitīgāks viss, nedaudz tikai , bet ievērojamas lietas. kautvai svins degvielā un krāsās ir sarucis uj cikreizes, darba apstākļi un drošība nesaindēties rūpnīcās. no otras puses medikamenti ir daudz vairāk un to kaitīgums ir šausminošs , jocīgi ir tas , ka daudz no tā , kas paredzēts veselības glābšanai vienā sfērā, nodara kaitējumu citā veselības pusē.
bet uzsvars ir uz filtrēšanu, jo info gan tagad ir pieejams kā diena pret nakti. tad nekas nebija zināms ko tu ēd , kas tur iekšā utt. tagad var izlasīt ražotajai paikai visus e ciparus pētīt un aplocekļoties no tā ko mums baro iekšā. es dēļ tā esmu atteicies no daudziem agrāk lietotiem produktiem un pavisam godīgi ir jūtams pluss organismam. galvenais ir pārtikas izvēle, jo ja savu biorobotu tur labā kārtībā un masīvi neindē ar ķīmiju, viss ir čikiniekā un nav jāārstējas jau pirms pensijas. protams , ļaudis ir slinki un pohujisti, tāpēc taisnība, ka tiem , kas ēd fastfood ēstuvēs, mauc iekšā rollton tipa makaronus, krāsainos saldumus, nejēgā fāgo čipsus un uzlej kolu un citus šķidinātājus, ir neizbēgams organisma krahs vecumā un medikācija sauja rītā vakarā. un tādu ir vairums.
vecos ļaudis zinu diezgan, kādu laiku no labākās iespējamās darbavietu sērijas "naktssargs" strādāju pansionātā , bija vērtīgi novērojumi. tā ir ka lielākajai daļai ir problēmas kaudzītē, bet ne visiem, citi ir neticami žirgti un veselīgi. un lielākoties veselība ir sabeigta kara laikā, psrs darba apstākļos vai dēļ nepareizas paikas/medikamentiem un alko. un psihiskais agregātstāvoklis aka attieksme pret ar sevi notiekošo spēlē ļoti nozīmīgu lomu nepalikšanā par kropli vecumā. cietēju tips slimo un cieš, izdzīvotāji sīksti turas pie dzīvības, pozitīvie un atvērtie parasti gandrīz neslimo vai ātri izveseļojas.
dzīvošu līdz 85, neslimošu, un beigās nāve un jauns sākums.

(Reply to this) (Parent)