|
Jan. 15th, 2010|12:59 am |
- tu domā, ka ēd, elpo kaut ko diži labāku? Ok ne tik kaitīgu, bet cik ilgā laika periodā tie draņķi tiek konstanti grūsti iekšā organismos? Pat līķi sākuši trūdēt lēnāk no visas ķīmijas, ko esam sevī sagāzuši sevī iekšā.
Es protams nezinu tik daudz vecu cilvēku (un labi vien ir), bet tos kurus es zinu,visiem ir kaut kāda problēma, ceļu locītavas, nierakmeņi utt, varbūt arī nav tik traki, taču es zinu, ka man to nahuj nevajag un viss.
es tiešām labāk mirstu nekā pielāgoju savu dzīvi kaut kādam defektam, kas man liks atsacīties no tā vai cita ieraduma, kas man līdz šim būs sagādājis prieku. par parūkām utt, piekrītu ieborēts vai atkal jau baildes, ar parūku rodas kaut neliela ilūzija, ka esi jaunāks un nomirsi nevis rīt bet parīt - mierīgāks prāts. un manuprāt nemaz nebūtu slikti zināt, kad nomirs, tad varēt mēgināt tomēr iespēt visu ieplānoto/ kāroto, apzinātos laika limitu un mazāk darītu muļķības.
dzīve agrāk vai vēlāk beigsies un beigās nāve un beigās mūžīgas mokas.
|
|