| |
[1. Feb 2009|04:22] |
ak tu šausmas. kkas tomēr šodien mainījās.
pārsvītroju savus principus, izmetu miskastē.
vai jūtos gandarīta? noteikti nē.
varbūt tikai mazliet lepna, ka pēc tik ilga pārtraukuma atkal jutos labi, jutos priecīga. es, Pudiņš un Matīs tur stāvējām un smējāmies, kas no zāles, kas no labsajūtas un es jutos tik labā kompānija, ka tajā brīdī negribēju būt nekur citur, ne pie mīļotā cilvēka sāniem, ne Disnejlendā un pat ne paradīzē. Es gribēju palikt tur pat uz visiem laikiem, tjā īsajā laika sprīdī, kad man par nevienu dārgumu pasaulē nevarētu iemainīt manu dvēseli.
Es jūtos atbrīvota no savas nastas, esmu izlādējusi negatīvo un esmu gatava sākt ko jaunu. es beidzot beigšu spuroties un darīšu kā liek Pudiņš, jo pēc viņas teiktā es varu sasniegt daudz.
par pamatu jāņem manas alkas pēc mīlestības, jo tās man dod degsmi un prieku |
|
|
| |
[31. Jan 2009|19:36] |
vai kāds mani šodien nevēlas uzaicināt uz tēju, lai varu izkratīt sirdi?
man dzīvi vajag atkal uzsākt no jauna... |
|
|
| |
[18. Jan 2009|15:45] |
| [ | tas tur manī |
| |  asaras | ] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Creed - Lullaby | ] |
ienīstu, ienīstu, ienīstu... kāpēc to paciešu? kāpēc mīlestia tāda? kāpēc es palieku un nespēju aiziet?
tā vietā, lai viņš satiktu mani, tā vietā, lai atsauktos manas māsas aicinājumam, kas izskanējis 2 nedēļas iepriekš, viņš ar savu "uzticamo" draugu, kas vienmēr pazūd līdz ar brīdi, kad mums pazūd nauda, piedzerās un sāk dirst man augumā, diezgan konkrēti, diezgan rupji. Un vaino mani pie visām savām nelaimēm, draud sadot pa purnu, ja es būtu klāt, viņš atnāk mājās un sāk krāmēt manas lietas, viņš ir naida pilns un kāpēc? jo kāds jaukais draugs ir viņam paskalojis smadzenes un mans viedoklis ir sūds un tikai draugs zinot kā pareizāk un viss notiks ta kā domā citi ne es, ne viņš.
Un lai man sāpētu vairāk atkal tiek rakstītas vēstules Kristīnei, atkal viņam nav draudzenes, atkal viņš grib satikt Kristīni, atkal viņš grib pabučoties ar viņu.
Un es nespēju aiziet, es nespeju radīt sevī naidu pret viņu, esmu atkarīga no tām dienām, kad viss ir labi, kad esam mēs divi vien un neviena drauga, nevienas Kristīnes, nekā traucējoša.
man nekad neatrast uzticības personu :( |
|
|
| |
[18. Nov 2008|13:37] |
|
gribu raudāt un raudāt un raudāt |
|
|
| |
[3. Nov 2008|12:49] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Moby | ] |
mieriņš iestājies, pati nesaprotu kāpēc tā. mierīg sadzīvojam un viss atkal tik skaisti un mīļī. gluži kā pirms gada šajā laikā. un viņs mani pazīstot jau simts gadus un mēs jau sen esam pazīstami.
vakar tik jauki pamīlējāmies, un beidzot bija tas ilgi gaidītais orgasms, ko viņs sen nebija man veltījis. viss noslēpums slēpjas viņā, ne pozā.
tuvojas mana vārda diena, mana dzimšanas diena un es atceros, kāda bija pirms gada un tagad un atkal jau esmu mainījusies, esmu vēl nopietnāka un vēl mazāka reizē palikusi.20 gadi, tas man liekas tik nopietni, tik...tik pieaugušai būs jābūt..un tagad tik sāksies radinieku mājeni par kāzām..nu gribas, gribas man precēties. Protams, ka ar viņu, jo tur nebūs vēl pēc 10it gadiem jāčīkst, ka jaunībā neesmu iztrakojusies. Un gribu bēŗniņu, tādu mazu brīnumiņu, mīļuma iemiesojumu, kur mēs abi varētu būt vecāki :) un tā būtu tāda plānota grūtniecība, atšķirībā no daudzām citām māmiņām. Laikam jāātmet smēķēšanu un tam jāgatavojas. zinu , ka tik drīz tas nemaz nenotiks, bet...gribu būt laba mamma, ne tikai tad, kad sīcis izaugs, bet gribu ielikt šo labo jau pamatos, lai nav tik grūta dzīve kā man
nepieciešams šobrīd atsperties un es jūtu, ka līdz gada beigām tas notiks. |
|
|
| |
[27. Okt 2008|21:58] |
es aizvien vairak sāku aptvert to, ka nožēloju nobumbulētos videnes gadus. skola tiešām man piedāvāja tik daudz un dažādu iespēju, es varēju būt tik laba meitene, bet izvelējos elli....ak...kaut visām mazām meitenēm varētu būt dota sī dzīves mācība, bet nu nekas, jāpastāv un jācīnas par sevi, es ticu saviem spēkiem.
jau 2 dienas knibinu savu referātu, tāds murgs, zinu, ka neizbēgšu, bet pilnīgs negribītis uznācis. Gaidu mājās mīļoto no darbiņa....gan jau ierāpšos Eža klēpī, mazliet pačīkstēšu un pēc seksa uznāks radošais garastāvoklis, lai vienreiz to civilo aizsardzību noliktu pie vietas. |
|
|
| |
[25. Okt 2008|21:15] |
viss itkā atgriežas un reizē neatgriezas vecajās sliedēs...
tas stress...riebjas šīs beznaudas dienas, naktis, rīti un vakari...tas dzen stresā..nebūs jau ta, ka bada nomirsim, bet tas stress atstāj iespaidu uz mūsu sarunām un rīcībam..
es cenšos, pat ļoti..es cenšos iegut mieru vismaz ar mīlēšanos...gultā, uz grīdas, uz galda, darbā... ta man atkal ir izklaide, es spēju izklaidēties, es sāku atkal būt Lote... un man tak nevajag cita, ko? nu un, ka pietrukst piesātinātas romantikas un garas jūtu izklāsnes..man pietiek ar to sulīgo un kvalitatīvo seksu, kur nav jādomā, ka aizvainošu, kur nav jādomā par nepareizu skatienu, jo es tomēr esmu lieliska...gaidu ziemassvētkus..šie būs pavisam citadi ziemassvētki |
|
|
| |
[28. Sep 2008|21:58] |
sāk lēnām palikt pa grūtu, biju jau piemirsusi savas mūžīgās slimošanas rudens periodā, kaut tik atkal neko nopietnu nesaķertu :(
ar Ezi dzīvojamies, nedzīvojamies. Mani nomierina viņa runāšana pa naktīm, miegā. Viņs parasti mani meklē gultiņā kā mīļo spilvenu. Un čukst vai iekliedzas mazliet skaļāk "Mana Varde", vai "Jāguļ Vardīt"... un man smaids sejā.
bet biedē tās metenes, ar kurām viņš cenšas sarunāt randiņus. It sevišķī interesē, kas tā Ilze tāda ir, ka viņš viņu aicina palikt pa nakti Saulkrastos. Meklē romāniņu, vai bezvainīga satikšanās?
man škiet pasaulē, nekas nvear notikt ar mani vienkārši, viss tik sarežģīts un problēmu pilns un protams šie negadījumi, gadījumi.
gaidu ziemu, gribu sildīties... |
|
|
| |
[17. Sep 2008|22:22] |
Ārā rudens -ar pārlieku spožo saules gaismu, ar to ziemas smaržu, ar sārtajiem vaigiem un nosalušajiem pirkstu galiem. Jāsāk vien tīties siltajās šallēs un kedās ievilkt vilnas zeķes.
Drīz kritīs arī lapas. Tajās saulainajās dienās, kuras noteikti piedzīvosim, varēs bradāt caur čaukstošo kļavas lapu kaudzēm un smaidīt ar to bezbēdīgo bērnības dienu smaidu.
tās lietainās dienas liks mums būt miegainiem, īgniem un tik mitriem, itkā drēgnumu pasaulē būtu izraisījusi pārcelšanās uz zemūdens valstību.
Un tumsa. Ziemas tumsa, kura pietuvojusies jau rudenī. Tumsa, kuru mēģināsim kliedēt ar sveču gaismu un siltumu savās mājās, radot to jauko, intīmo gaisotni, kas man tik ļoti patīk.
Mūsos visos, aiz vēlmes kledēt panīkumu un organisma nogurumu, raisīsies radošie gari, kas liks rakstīt, veidot, zīmēt un līmēt. Mēs uzsāksim savu projektus, mēģināsim realizētsapņus reālāk nekā līdz šim.
Vai arī visu to atliksim līdz vasarai, kas jaunībā šķiet kā visu brīvo garu laiks.
Man patīk rudens. Mans rudens ir ar kumelīšu tējas garšu mutē, sauli acīs un nepārtrauktu sildīšanos - vai tā ir vilna, eļļas sildītājs vai kāda cilvēka tuvums. |
|
|
| par mani |
[15. Sep 2008|00:40] |
mans mlestības laiks tomēr laikam paliek rudens. Tas vesums, kas liek saģerbties, kad vaigi paliek tik sulīgi sārti, kad pirksti stiepjas pēc siltuma, kad vēlami tikai maigi pieskārieni. Viegls aizelsiens pēc cītīgas čāpošanas. Tas man liek tiekties pēc mīļām, intīmām lietās.
Man patīk ar viņu staigāt rudens vakaros, lai cik nelielas šīs pastaigas būtu un mani sapņi un fantāzijas kļūst taustāmākas, man vieglāk iedomājamas. |
|
|
| |
[30. Aug 2008|17:58] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Sigur Ros - Vanilla Sky soundtrack | ] |
šodien sēžu mājās, neko nedaru. Pilnīgi neko. Vakardienas lietus, skandāls un skumjas atstājušas iespaidu uz mani - puņķu pilns deguns un galvas vietā ūdens spainis.
saņēmos sakārtot istabu... tā drīzāk būs ne kārtošana, bet gan sagatavošanās mācību gadam. Tāda patīkama sajūta ap sirdi - man pirmdien uz skolu! Tas droši vien būs satraucošākais piedzīvojums manā vasarā.
tagad no darbiņiem vēl atlicis izmazgāt grīdu un Ezim ar kādas drēbes jaizmazgā, savādāk rādīs rīt man bēdīgu sejiņu un nevarēs atrast zeķi :)
Es viņu arī mazliet mīlu |
|
|
| |
[21. Aug 2008|15:04] |
atgriežos pēc 2 slimnīcā pavadītām nedēļām...2 briesmīgām nedēļām :( un jaietur tā saudzējošā diēta vēl tik ilgi..un nekāda alkohola vismaz pusgadu...
un šis nejaukais pārsteigums, kā lavīna man, viņš...viņš, kam uzticējos, kam solījos, viņš...es nespēju vārdiem izteikt...vai mani kāds vazā aiz deguna vai stāsta pasakas?
es gaidu mājās viņu un vēlos izrunāties...par to visu, ko biju domājusi promesot un par visu to, ko uzzinu šodien |
|
|
| |
[27. Jul 2008|14:45] |
ak...tik daudz jaunu apņemšanos, man jāpārtrauc, man jābeidz būt tādai, kāda esmu...
šie visi liekulīgie cilvēki man traucē, kaut mani tie neskar, man tomēr niknums, dusmas uz viņiem.. un kas no tā beigās iznāk - nav neviena drauga kam piezvanīt un uzaicināt uz 2iem aliņiem...skumji
man ir ļoti, ļoti skumji |
|
|
| ehh |
[10. Jun 2008|03:22] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | NIN - Right Where It Belongs | ] |
man sākpalikt mazliet grūti... mazliet grūti dzīvot
vai kāds nevēlas palīdzēt? nē,laikam jau ka nē.. es ar katru mirkli saprotu to, ka sviežu sevi atpakaļ un atpakaļ un atpakaļ, tur kur biju pirms veselas mūžības, bet man neko nelabot, viss notika tā, kā es izdarīju un man nelabot kļūdas, es neesmu mācījusies, es esmu tikai nožēlojusi
un šie kritieni atpakaļ liek man nožēlot un liek man nomest to lieko, to ko piešuvu sev klāt kā ielāpu
Mani sauc Lote. Man ir 15 gadīgas meitenes prāts, 10 gadīgas meitenes sirds, 13gadīgas meitenes uzvedība, 5gadīgas meitenes vēlmes un jūtas un 20 gadīgas meitenes pieredze.
Es nevalkāju nevienu masku. Tu man pajautāsi un es tev atbildēšu. Un nemelošu. Un tur nebūs nekā lieka..
Es vienmēr izskatos priecīga, es skaisti izskatos,kad smaidu. Man patīk mans smaids un man nospļauties,ko par to saka manas acis. Viņas ir nekontrolējamas.
Es esmu slinka un es to apzinos, es piespiežos,es izdaru, bet vienalga palieku slinka. Tas visām meitenēm asinīs, viņas visas tā dara, es tikai attaisnojos. Es gribu būt kā citas, bet nesanāk.
Mans sapnis ir lemp pār sevi, rotaļāties ar sevi kā lelli,lai es spēlētu "Smuko dzīvi", kur es izspēlētu skaistas kāzas baznīcā, kur man būtu visburvīgākie un bērnišķīgākie bērni, vismīļākais vīrs,viskārotākais darbs un viss notiktu tik pa īstam,ka man nevienu minūtu nevajadzētu tēlot, es varētu būt visdabiskākā, ar savām, tikai ar savām ne izdomātajām emocijām.
es mīlu smieklus. es mīlu dzīvi, kuru man sāk palikt grūti dzīvot, es mīlu visu šo pasauli, lai cik vārga un traka tā būtu, tādēļ, ka....
.... ka no rīta pamostoties es varu sajust to maigo, karsto elpu uz sava kakla, varu sajust nosalušās kājas un ar acīm saskatīt saules gaismu. |
|
|
| pavasars |
[9. Maijs 2008|03:01] |
ak, līdz neesošāmasarām.Es jūtos skumji. Visvisādas sīkas un nenozīmīgas lietas veido to kamolu, kas manā kaklā 20h diennaktī. Greizsirdība.
Man gribas raudāt, man gribas sevi sadedzināt, jo viņš nekad neizjutīs tādu laimi ar mani, kādu jūtu es ierāpjoties viņa siltajā klēpī. Viņš nekad nespēs manī iemīlēies. Mums nebūs miera :( Es gribu, lai viņš ir laimīgs, vislaimīgākais cilvēks uz pasaules, bet tas nav manos spēkos. Es nespēju aizgriezties no vīrieša, ko tik ļoti mīlu. |
|
|
| |
[12. Apr 2008|00:12] |
nu jā..man iet labi..laikam..
esmu laimīga..
es zinu, ka viņam taisnība..es vēlos dzirdēt no viņa,ko tādu, ko nemūžam viņš nepateiks nemelojot.es zinu,ka nekad nedzirdēšu no viņa neko par mīlestību, neko par uzticību, par mani vienīgo,par mani, kā kko īpašu.
un no augšas tā skatoties - kam man to? verbūt kkādas domas par mīlestību,par ideāliem, par visām tām garīgajām lietām, līdz sīm ir tikai man dzīvi čakarējušas? ko man deva mīlestība, ja es nevarēju ar Elgaru sadzīvot, ko man deva mīlestība, ja ar Māri mani būtībā tik maz, kas saistīja? kāpēc, man bija kādu sāpināt, tikai tādēļ, ka itkā neko nejutu?
Ar Sapņu Vīrieti es jūtos labi, no viņa tuvuma vien. Ne viņš traucē man, ne es kkā īpaši traucējot viņam. Mēs lieliski sadzīvojam. Varbūt mīlestība ir viens sīks mēsls, salīdzinājumā ar sadzīvošanu? varbūt dzīves laime slēpjas tajā, cik ļoti ar savu dzīvesbiedru labi sadzīvojam? ko tev dos mīlestība, ja nevari ar savu mīļoto sadalīt interneta lietošanu, vai skapi? ko tev dos mīlestība, ja tu nevari ne sekundi sajusties viens, ne par sekundi neatskaitoties, ja tu nevari ne sekundi dienā būt klusumā un mierā, jo otrs nepārtraukti grib uzmanību, grib parunāt, nerespektē tavu privāto telpu ( bet tu tak tik ļoti mīli viņu!)
man vieglāk ir tā, bet to jau laikam citiem nesaprast :( |
|
|
| |
[20. Mar 2008|23:17] |
iespējams ka nekad man vairs nejuties tik laimīgai, tomēr atkal visu sāku čakarēt.
jumtiņš brauc prom un diezgan spēcīgi :(
būs jau labi ;) |
|
|
| |
[18. Mar 2008|20:47] |
es esmu atvērta un gatava visam, kas vien var notikt.
es esmu laimīga!!!! |
|
|
| ak |
[28. Dec 2007|23:31] |
"tu šovakar būsi pie mums mājās vai citās mājās?"
o jā, mātei atgriezies vesalais saprāts :)
pie Sapņu Vīrieša dzīvojos jau nedēļu vismaz un...tāda pieklusināta izklaide...un mīlēšanās, mīlēšanās, mīlēšanās...
esmu savas labās sajūtas baterijas uzlādējusi tik tālu, ka sāk parādīties mana hiper-enerģija aizvien biežāk [ilgu laiku bija nozudusi] un varēšu atkal darīt savus lielos darbus un nedarbus, būt Lotele :)
no jaunā gada - nekādu vaimanu, ok? |
|
|
| šorīt |
[28. Dec 2007|13:22] |
pamodināja " Nu parādi ko spēj!"
69%SOCIAL DRINKER
laikam nav tik briesmīgi :D |
|
|