| par bērniem |
[3. Sep 2009|20:48] |
ai, sirds lūst redzot, to kas notiek Eža brāļa ģimenē. It kā neskaitās pēc priekšrakstiem nelabvēlīga, bet katru reizi, kad redzu cik svarīgi vecākiem ir bērni, raudāt gribas. Vienai meitai 5,5 gadi, otrai 3. Tas jau vien sāp, ka māja tikusi brālim, bet iegulda savu laiku un pacietību ( es nerunāju par lieliem, bezjēdzīgu,apkrāpjošu remontu apmaksas naudas ieguldījunien, bet gan par krūmu apgriešanu, vārtiņu salabošanu, lapu sagrābšanu utt) mans Ezis.
Nu ļoti jauki, ka viņi mums liek dzīvot 2 istabās, prasot par to 80 Ls mēnesī, kaut gan tā riebīgā sieva vienā sarunā saviem draugiem, ko netīšām noklausījos, minēja ka mājas komunālie maksājumi (bez interneta un laikam elektrības) sastāda 40 Ls. Mums te augšā nav ne toletes, ne izlietnes, nekā.. Plikas 2 istabas. Lejā ir caurstaigājam istaba kurā nu ir vnk milzīgs bardaks un to 100 lietu, kas kkad dzīvē noderēs, maisiņi. Bet vienalga lai ārā gāztu lietus, lai sniegs būtu līdz ceļiem, lai es aizietu pačurāt vai izmazgāt kafijas krūzi, man ir jāsoļo apkārt visai mājai. Māja nekopta, lai gan sieva bieži ir mājās, brīvdienas viņa pavada pie sava plazmas tv vai datora bezjēdzīgi blenžot zilajos ekrānos. Un protasms rij šokolādes tā, ka bikses līdzinās parašūtiem :( bet tajā pat laikā pēc dušas apmeklējuma, izkāpjot līdz spogulim iztīrīt zobus, man nākas vēlreiz pārmazgāt kājas, jo flīžu vietā grīdu sedz dubļi :(
un man kko kopt neatmaksājas - ja esmu aizmirsusi drēbes veļasmašīnā, tās tiek vnk samestas uz grīdas, kur visi, kam nav žēļ bradā virsū, man esot dušā regulāri tiek izslēgta gaisma un nerunāšu par tiem pretīgajiem skatiem un smaržām, kas mani sagaida virtuvē. ehh...sāpe tiek beidzot laikam izstāstīta..
bet par bērniem...dzīvojas abas meitenes visu laiku pa māju..brālis aiz sava slinkuma (neiet runa par naudu, jo tā tik elemntārām lietām nepārsniedz to summu, ko meiteņu tēvs iztērē saviem gadžetiem rēķinot uz mēnesi) jau 3šo gadu nevar izremontēt istabu ( pati 4 cilvēku ģimene dzīvo vienā istabiņā, kurā pliks reģipsis uz sienām uzskrūvēts). Atvērtu logu es viņiem redzu reizi mēnesī, vasarā sīči tā arī pa iekšu nodzīvojās, kaut gan ir pie mājas liels dārzs ar dārgi pirktām šūpolēm, ar smilšu kasti. Viņus 2 mēnešus neviens nepieskatīja...pareizāk gan - vecāki vnk no rīta devās prom un vakarā apakaļ nevienu no citiem mājiniekiem (mani, draugu vai omi) nepabrīdinājuši ka bērni paliek vieni, ka vņiem vajadzētu ko ēdamu vai tamlīdzīgi. Vnk paņem bērnu, nosēdini mantiņu vidū un miers, vakarā atnāk, apsēžas pie tv vai datora (kas kuram tuvāks) un viss. Vēl tiek uzgriezta mūzika uz visu to skaļāko un visiem poh, ka bērns grib parunāties, paspēlēties vai vēl sazin ko. Un sīči aug kā mežoņi. Pirmo reizi redzu tik tiešām ļaunu cilvēku bērna veidolā kā vecāko, 5gadīgo. Melošana nav trakākais, viņas mīļākā spēle ir spīdzināšana - vienalga vai tā māsa vai dzīvnieks. Kā tad to lai nosauc, ka viņa spēj izdomāt ieiet suņā teritorijā, apsiet ap kaklu striķi un uzvest ar varu (lielu suni) augšā uz mūsu istabām un uzrīdīt manam mājdzīvnieciņam un pēc tam acīs skatoties man pateikt ka viņai vienalga, ka mazajam dzīvnieciņam sāpēja un ka viņa saprot, ka dzīvnieciņš ir nomiris. Un māte šājā visā uzbrauc augumā man, ka es mazu bērnu kaitinot un ka ES, tieši ES esmu vainīga pie tā kas noticis. Vecākā arī nežēlo mazo māsu kurai nepārtraukti tiek sists, viņa tiek mānīta, pakalpināta un mazajai nekas cits neatlie, kā pakļauties tam, ka seju rotā mūžīgi zilumi un ar pildspalvu ieskrāpētas "kaķa ūsas" un visas mantiņas, ko viņa ir vēlējusies sev, tiks māsai un jo pat uz mazās radībiņas raudām pati savam ausīm esmu dzirdējusi, ka tēvs pilnā rīklē auro "liec māsu mierā, lien gultā un skaties filmiņas. un lasies bimbāt citur, tu man traucē".
Brīvākos brīžos, kad meitenes nāk augšā ciemos pie sava onkuļa un manis, protams es paņemu mazāko sev blakus, mēs papļāpājam, pazīmējam puķītes un padziedam kko. Man asaras acīs, ka tik gudru 3gadīgo kā viņu sagaida nožēlojams liktenis un nav jau nekā, ko lietas labā darīt. Ne aizrādīt mātei, ne tēvam, ne vēl nozagt bērnu un audzināt pašai...
ak....viss....kaut gan stāstāmā vēl daudz... |
|
|
