| |
[17. Sep 2008|22:22] |
Ārā rudens -ar pārlieku spožo saules gaismu, ar to ziemas smaržu, ar sārtajiem vaigiem un nosalušajiem pirkstu galiem. Jāsāk vien tīties siltajās šallēs un kedās ievilkt vilnas zeķes.
Drīz kritīs arī lapas. Tajās saulainajās dienās, kuras noteikti piedzīvosim, varēs bradāt caur čaukstošo kļavas lapu kaudzēm un smaidīt ar to bezbēdīgo bērnības dienu smaidu.
tās lietainās dienas liks mums būt miegainiem, īgniem un tik mitriem, itkā drēgnumu pasaulē būtu izraisījusi pārcelšanās uz zemūdens valstību.
Un tumsa. Ziemas tumsa, kura pietuvojusies jau rudenī. Tumsa, kuru mēģināsim kliedēt ar sveču gaismu un siltumu savās mājās, radot to jauko, intīmo gaisotni, kas man tik ļoti patīk.
Mūsos visos, aiz vēlmes kledēt panīkumu un organisma nogurumu, raisīsies radošie gari, kas liks rakstīt, veidot, zīmēt un līmēt. Mēs uzsāksim savu projektus, mēģināsim realizētsapņus reālāk nekā līdz šim.
Vai arī visu to atliksim līdz vasarai, kas jaunībā šķiet kā visu brīvo garu laiks.
Man patīk rudens. Mans rudens ir ar kumelīšu tējas garšu mutē, sauli acīs un nepārtrauktu sildīšanos - vai tā ir vilna, eļļas sildītājs vai kāda cilvēka tuvums. |
|
|
