|
28. Sep 2008|21:58 |
sāk lēnām palikt pa grūtu, biju jau piemirsusi savas mūžīgās slimošanas rudens periodā, kaut tik atkal neko nopietnu nesaķertu :(
ar Ezi dzīvojamies, nedzīvojamies. Mani nomierina viņa runāšana pa naktīm, miegā. Viņs parasti mani meklē gultiņā kā mīļo spilvenu. Un čukst vai iekliedzas mazliet skaļāk "Mana Varde", vai "Jāguļ Vardīt"... un man smaids sejā.
bet biedē tās metenes, ar kurām viņš cenšas sarunāt randiņus. It sevišķī interesē, kas tā Ilze tāda ir, ka viņš viņu aicina palikt pa nakti Saulkrastos. Meklē romāniņu, vai bezvainīga satikšanās?
man škiet pasaulē, nekas nvear notikt ar mani vienkārši, viss tik sarežģīts un problēmu pilns un protams šie negadījumi, gadījumi.
gaidu ziemu, gribu sildīties... |
|