|
1. Feb 2009|04:22 |
ak tu šausmas. kkas tomēr šodien mainījās.
pārsvītroju savus principus, izmetu miskastē.
vai jūtos gandarīta? noteikti nē.
varbūt tikai mazliet lepna, ka pēc tik ilga pārtraukuma atkal jutos labi, jutos priecīga. es, Pudiņš un Matīs tur stāvējām un smējāmies, kas no zāles, kas no labsajūtas un es jutos tik labā kompānija, ka tajā brīdī negribēju būt nekur citur, ne pie mīļotā cilvēka sāniem, ne Disnejlendā un pat ne paradīzē. Es gribēju palikt tur pat uz visiem laikiem, tjā īsajā laika sprīdī, kad man par nevienu dārgumu pasaulē nevarētu iemainīt manu dvēseli.
Es jūtos atbrīvota no savas nastas, esmu izlādējusi negatīvo un esmu gatava sākt ko jaunu. es beidzot beigšu spuroties un darīšu kā liek Pudiņš, jo pēc viņas teiktā es varu sasniegt daudz.
par pamatu jāņem manas alkas pēc mīlestības, jo tās man dod degsmi un prieku |
|