same shit [entries|archive|friends|userinfo] Lote [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[3. Jul 2011|04:49] esmu ieradusies, padzērusi tēju un ļoti nogurusi, ietērpusies savās rūtainrozā pidžambiksēs un palīdusi zem atvērtā guļammaisa. Un mierīga. P.S. Polijā mani nepārdeva! Link pateiksi ar?

[1. Jul 2011|14:38] wiii, pec 20 min Bauska Link pateiksi ar?

[1. Jul 2011|11:52] kompīts atvienojas no internetiem, lai atkal pievienotos svešā valstī. bučas visiem un visām un es ceru, ka jūs jūtaties labāk kā es :) Link 2 paziņoja|pateiksi ar?

[30. Jun 2011|22:57] PANIKA!!! es šovakar atkal iedzeršu, jau aunu kājas virzienā uz pilsētu. gribas raudāt un smiet. Link 2 paziņoja|pateiksi ar?

[30. Jun 2011|15:27] [ skan, skan, skan.... | Credo - Tur aiz mākoņiem ir saule ] es pēc mazāk kā diennakts jau būšu ceļā, bet viss man ir puskrāmēts, kā vienmēr atmests ar roku un es sēžu un lasu muļķības par grūtniecēm un policistiem. esmu pārēdusies, man tas riebjas, jo tad es nemūžam netikšu no saviem 76 vaļā, bet nu apsolos šodien vairs tikai gurķūdeni dzert un vakarā simboliski ar Pudiņu pa šķidrajai maizītei. Ak jā, tak Mandersons vēl solījās piekāpt. toties atcerējos, ka man gribēsies droši vien ēst pa ceļam, tad nu man ir lavašs, kurā sasmērēšu dzintara klasisko sieru, sagriezīšu mazliet auksto cepeti, zaļumiņš, varbūt atradīsies mātei skābēts gurķēns un visu to apgrauzdēšu vēl cepeškrāsnī. un samizošu pilnu burku burkāniem. ā, dzert tak arī gribēsies. ai, man viss tagad sastāv no "ak jā pareizi, tas arī" soma pilna, es atceros par rudens mētelīti, atceros par pannu, atceros ka man tak guļammais jāpaņem, atceros par to, par to un vel par šito. FAAAAK. gribas peldēties, gribas saldējumu un kko... "Viņa nemācēja piedot It neviena nieka. Un es paliku bez bēdām, Un es paliku bez prieka." Link pateiksi ar?

[30. Jun 2011|13:01] man ir palikuši 15 "D-4 vai tu dusmojies?" fiksi jaizdomā pielietojums, savādāk sabojāsies. es veljoprojām neesmu sakusi neko darīt. Link pateiksi ar?

[30. Jun 2011|11:00] būtu bijusi superjauka pasēdēšana, ja es neaizlietu acis. kārtējo reizi. bija jauka pasēdēšana, sanāca pat samērā daudz cilvēku un aks un kā un ceru neviens nav apvainojies vai tā. pēc tam es uzvedos ļoti muļķīgi pīpējot un dzerot ūdeni, tad bija nakts un tad bija rīts. sen nebiju gulējusi tik absolūtā tumsā. tik tumšs, ka neredzi neko, neko. Ziepniekkalnā man virs gultas zvaigznītes spīd, purčikā pretējā māja un atvērts logs. no rīta man pamodināja Dainis-1. viņš to izdarīja divas reizes, tad bija brokastu zemes un tad jau biju purčikā, viss sakravāts, savests, nolikts. rīt izbraucu pusdienlaikā, šoferis Ivo vakar zvanīja un šodien zvanīs atkal un es atkal jūtu to satraukumu, ka negribas krāmēt neko un gribas vnk aiziet pavemt. tā ar mani ir - ik reiz kad satraucos un sabīstos, man nolaižas rokas un paliek slikti. Bet vispār - daudz jauku vārdu dzirdēju par sevi. Varbūt daļa piederēja pie vakara spēlēm un nebija tā pa īstam, bet nu pajāt, es jau arī neko negaidu, no cilvēka, kas mani tik tikko pazīst. Bet no citiem tas nāca tā mazliet pat sirsnīgi un man sirsniņa parādīja, ka tomēr kkas viņā ir dzīvs. Vakara gaitā sajutu kko sen nejustu - man iekutējās. Uz mirkli, iespējams tas vnk bija kkāds refleks, bet man likās, ka kutēja gan. A varbūt tas viss ir manā galvā. Un šodien kkā muļķīgi gribas smaidīt, paldies. Link pateiksi ar?

[29. Jun 2011|12:15] stress, panika, nemiers. "es mīlu sevi, tik ļoti, lai pis tevi cits! Dibenā rautais disko, jā, jā, jā! " Link pateiksi ar?

[28. Jun 2011|19:30] par vakardienu. manas dzīves sašķirošana aizņēma precīzi 2 stundas. man bija smagi ap sirdi krāmējot un pārcilājot, šķirojot, metot un kārtojot, lokot un plēšot un es ienīstu sevi, ka tik ļoti pieķeros lietām, atmiņām, it kā baidītos, ka pazaudēšu. nekāda lielā atdāvināšana nesanāca, jo neko nest prom nedrīkstu kamēr nav līdzekļu, mašīna sarunāta uz ceturtdienas agru rītu. ai, gan jau, bez panikas, bez panikas, bez panikas. es izmetu daudz, savācu daudz, tas ir smagi, smagi ap sirdi. nevienu grāmatu gan neizsviedu, varbūt pat vajadzēja. tad nu vajadzēja iedzert vienu aliņu pēc smagā darba, lai dvēsele mazliet uzelpo, saņēmu rājienu no policistiem, bet viņi bija jauki un viss kārtībā. tad es izdarīju savu lielāko kļūdu, kādu vien varēju pieļaut, bet man bija vienalga, tas bija patīkami un galvenā doma mums abiem bija par to, ka tas neko nenozīmē nevienam no mums, tikai mirkļa labsajūtu, neko nenozīmē, nekas nemainās, tikai sajutāmies labi un un un...es attaisnojos.. bet rīts bija skaists, es pamodos apskāvienos, kas bija pazīstami un jauki un...es jutos labi, tas ir slikti? bet es arī paraudāju sev tuvam cilvēkam uz pleca un kliedzu cik nožēlojama esmu, cik bezvertīga mana dzīve, ka esmu pelnījusi pazust, ne mirt, bet pazust un viņš mani mīļoja, čukstēja par stiprām un labām vardēm un tad sakliedza, ka man nevajag pazust, ka man vajag sasniegt, jo vardes ir gudras un labas un vardēm viss veicas, jo blakus stāv varžu veiksme. un tad mēs atvadījāmies un tas ir grūti, jo man viņu, ak cik ļoti man viņu vajag, bet nu tur nebūs, vnk nebūs, jādzīvo tālāk. tad es ceļoju mājās pie Pudiņa, nopirku mūsu lesbiešu dzīvoklim maizi, pienu, krējumu, paēdu kko, iedzēru jau kuro kafiju šomēnes, tad sagaidīju māsu, sapratām, ka visi brauc prom, es neesmu vienīgā nodevēja un tad es sakrāmējos un atdevos uz Zepcity, sēžu, kačāju komēdiju un pļāpāju ar māsu, tikmēr man balinās mati un es plānoju savu sūda dzīvi. man negribas, lai mans pēdējais sekss pirms celibāta ir šāds :( Link 2 paziņoja|pateiksi ar?

[28. Jun 2011|06:53] vakar divu stundu laikā izšķiroju savu lidzšinējo dzīvi. Nu tā aizņem 2 somas un 4 kastes kā arī pilnu konteineru. Līdz rītvakaram jāatrod trūkstošie līdzekļi - tad varēšu savu dzīvi sadalīt : mazs gabaliņš draugiem, gabaliņš māsai, nevērtīgais un grāmatas paliek man, daļa līdzi, daļa tiks noglabāta līdz savākšanai. Bet visstulbākais ir tas, ka šobrīd kaila guļu tik ļoti pierastajos apskāvienos un daudzi jau mani ir sākuši nosodīt.. Piemēram es, mans prāts, sircapziņa... Bet man vakar sāni iekutējās! Link 2 paziņoja|pateiksi ar?

[27. Jun 2011|12:29] shitie gājieni man vnk...grr, ja ir sarunāts, tad ir sarunāts, nevis visu atlikt uz nezin cikiem. piņņa tagad rauj, kam gan es esmu vajadzīga, svarīgāk ar mammu aiziet iepirkties un man uzkliegt, lai nestresoju. man ir palikušas apmēram 8 stundas laika, lai vienatnē sašķirotu savu dzīvi un nelielo mantību, bet vēl kāds man pasaka ko sliktu. sapņi arī pēdējās dienas ir biedējoši un liekas pravietiski. viens par to, ka esmu universitātē, ir kkādi daudz parādi un man ir jāiet pie vadības, kas izskatās kā manas vecās vidusskolas vadība, tad nu man kkāds jauns puisis, kas ir labā roka direktorei, dod mazā blociņā parakstīties. par atskaitīšanu. es sēžu un pat nesāku piņņāt, sēžu un stāstu ka es varu saņemties, lai dod man iespējami maz laika, lai es tieku uz priekšu, man vajag atsperties un šodien ir tā diena, kad esmu atspērusies, jo no šodien man esot jauna dzīvesvieta, pārgājusi depresija, esmu tikusi vaļā no iepriekšējām attiecībām un kas tur vēl. un apsolos mēneša laikā visu nokārtot un man beigās atļauj tā darīt un tikai tad man aizlūst balss, bet es uzpīpēju un viss ir kārtībā. bet pirms tam naktī bija sapnis, kur bija kāds puisis (dzīvē nepazīstams), kurš man ļoti patika un mums bija bijis kkad kkāds sakars, bet nezinu cik nopietns. man šķiet, ka viņš bija kursa biedrs, diezgan glīts, ar vingru, viegli muskuļotu augumu un (!) lielām rokām, viņš kkādā sakarā atbrauca pie manis ciemos, bet es dzīvoju sapnī pie Pudiņa un Pudiņš gluži kā šodien līdz 1iem nebūs mājās un es zināju kādu tēju viņš dzer (melnu ar vienu karoti cukura) un viņš bija atvedis paštaisītu kakao un zapti un kamēr es krāmējos, viņš pieklājīgi novāca visu no galda un uzsēdināja mani tur, un tik patīkami sāka mani skūpstīt un mīļot, un tad protams bija sekss kkur gultā, kamēr ūdens vārījās un es jutos laimīga un pasargāta. Link pateiksi ar?

[26. Jun 2011|20:46] jāsaņemas, jāsāk kko darīt, jāvelk kopā finanses, jāizrēķina cik man pietrūkst, jāizdomā kur savākt, īstenībā laiks ir mazāk kā man nepieciešams, jāsastāda saraksts, jāpieturas pie saraksta, pie tā ko vilkšu mugurā, ko ņemšu līdzi, ko es neizmantošu, kas jāmet ārā, kas jāatdāvina, kas jāpārdod, kur ko nolikt, šķirot, šķirot, atbrīvoties no mīļām lietām, kas man nebūs nepieciešamas. Tik daudz svarīga jāizdara, bet es uztraucos ko darīt ar manām vardēm, līdzi paņemt nevar, bet atstāt negribas, kuras ņemšu, kuras atstāšu? atdāvināt negribu, bet vai man viņas vēl kādreiz būs nepieciešamas? ko darīt ar fotogrāfijām? atdošu māsai, lai paglabā, jāsarunā, ka Ezis mistiski man nodos tās, kuras negribu pazaudēt no iepriekšējās dzīves, jāatsakās, jāatsakās, es kā cilvēks, kas momentāli pieķeras savām lietām to nespēju, es pat esmu saglabājusi visas biļetes no visiem pasākumiem kur esmu bijusi pedējo gadu laikā, mana dienasgrāmata ir mans templis, es atveru un šķirstu un tur it tik daudz saglabāts. man nepatīk atteikties no iepriekšējās dzīves, no kādiem dzīves posmiem un notikumiem, viss liekas svarīgs un vajadzīgs, tas ir tas, kas mani veido un posta, piš manu prātu , tā vienkārši sakot. esmu par daudz domājusi pēdējā laikā, man pietrūkst noteiktas dzīves - celties, strādāt, darīt, mīlēt, aizmirsties. Parasta dzīve, tāda kā agrāk. kad agrāk? emm, man nekad laikam vēl nav bijusi parasta dzīve. dzīvoju pie mātes, slēpjot savu ārpusmājas dzīvi ar alkoholiem, cigaretēm, tusiņiem, huligānismu, tad nāca dzīvošana vnk drausmīgā dzīvoklī, kur nebija miera nevienu pašu dienu - mājas kautiņš, trauku plēšana, pilna virtuve melnu ādās tērpu briesmoņu, negulētas naktis, tad dzīve nekur - bārs, darbs, bārs, darbs, bārs un darbs, tad atkal dzīvošana kā palestīnietim bez ērtībām, ar gadījumiem, kad jebkurā diennakts laikā var iegāzties kāds ar ballīgu noskaņojumu, dzīve beznaudībā un badā, tad atkal dzīve kkāda, tāda nekonkrēta. bet tajā visā es esmu jutusies nopietnāka nekā šajā laikā un man tas liekas absurdi, es neesmu vērta neko, jo man nekas nepieder, tikai atmiņas un ar to man sevi bagātu nepadarīt. ai, gruzos atkal, nav laika, bet es neko nedaru, lai to atrastu. man vienmēr vajag kkādu punktu, brīdi, bet man tas parasti atliekas uz nākamo rītu, nedēļu, gadu, dzīvi. rīt, rīt es sākšu savu maratonu... Līva izpildīja man testu, lasu un sajūsminos cik precīzi gandrīz viss, jāiemet šite, lai var šad un tad pārlasīt: http://www.yourideal.lv/docs/Hakslijs.htm Link 4 paziņoja|pateiksi ar?

[26. Jun 2011|19:07] esmu saņēmusi superīgāko šī gada dzimšanas dienas dāvanu - NY City Map. Piestiprināšu pie savas istabas sienas, lai ir foršs mērķis un katru reizi, kad uznāks panīkums, pasēdēšu un pamācīšos krustojumus. Link pateiksi ar?

[26. Jun 2011|18:43] ārā ir tik skaista diena, bet es sēžu istabā. Jūtos kā cilvēks. Gribu pie jūras, man vajag bik padomāt nopietnāk. Kur Valdlaučos tuvākā jūra? Link 2 paziņoja|pateiksi ar?

[26. Jun 2011|16:02] man vajadzētu laikam izkarināt uz Stockmann sienas lielu plakātu, ka atvainojos visiem, visiem par savu debīlo uzvedību pēdējo dienu laikā. Link 5 paziņoja|pateiksi ar?

[26. Jun 2011|05:56] es esmu sagaidījusi rītu, tas tik smuki laužas iekšā pa plašo logu un samīļo mani no visām pusēm un nepusēm. man būtu jāpačuč, bet miegs nenāk, varētu filmiņu palūrēt, lai nenāk šis morālais sabrukums virsū. jē, priecājos par rītu un depresojos par bezcerību. UPD. ja es strādātu un pelnītu pietiekami, tad es gribētu dzīvot šajā dzīvoklī, kur esmu apmetusies. te ir tā forši un izskatās plaši, smuki balkoni, kas te ir daudzskaitlī, nav pārāk augsts, bet tajā pat laikā pēdējais stāvs. Un vēl, ja es pelnītu pietiekami daudz, es gribētu dzīvot centrā. Mierīgā Lote plosās ar mežonīgo. ienīstu hormonus. Link pateiksi ar?

[26. Jun 2011|03:45] pamodos pirms stundiņas, neatceros iemeslu kāpēc pamodos, jo vakarvakars ir miglā tīts. Vakardiena vispār kā tāda. Pagājušajā nedēļā, no manas dzīves pazuda otrdiena, tad šonedēļ sestdiena. Laikam jāsāk meklēt, savādāk mazliet par daudz. Dzeru ūdeni, jo alu Pudiņš ir paslēpis, lai man attiet mazliet. Rīt jāsāk krāmēties, darīties, vēl viss nav skaidrs, bet es gatavojos, Līvucis mani gaida, es gaidu Līvuci. Izrādās es vakar esmu darījusi daudz foršu lietu, piemēram spriedelējusi par Islāmu, gandrīz spēlējusi šahu ar Pudiņa mammu (un "gandrīz" nav tādēļ, ka Pudiņš ir mana iedomu draudzene, kuras māte ir tik iedomāta cik viņa pati), ēdusi kartupeļus, kurus izpeldināju kečupā, aizgājusi gulēt ar anti-alkohola brillēm uz acīm, krākusi un spārdījusies, ar kādu pat runājusi pa telefonu. esmu nopīpējusi nenormāli daudz, bet manuprāt es vnk esmu bijusi laba un visus cienājusi, nu nevar būt, ka esmu savu plaušu tik ļoti šajās dienās piegružojusi. bet es vēl neatmetu, vēl neviens manu roku nav lūdzis un es pīpēšu līdz kāzām, jo pēc tam būs jāsāk mazuļus taisīt un smacēt negribas nevienu. Pie Pudiņa visur jūtams kaķis, guļu un šķaudu un asarinu acis un dzeru ūdeni ar ābolu sulu, jo "ūdens nav garšīgs, trūkst apiņu un rauga pieskāriena". Gribu buljonu, bet kas tad man dos :( miegs nenāk un buljons pie manis ne tik. vēl varētu kotletes, jo kotletes ir kotletes, bet nu tagad mani varētu pavedināt arī ar foršu vistas buljonu, kam klāt krējumiņš un svaigi lociņi un Ezis vēl lika klāt to kartupeļu garšvielu, jo viņa tur iederas un piedod indīgi oranžu krāsu un nositiet mani, ka es to visu tagad izsapņoju, lai mocītos ar bezmiegu, jo lūk gribas buljonu. un vēl ļoti gribas mīlēties, jo mani sakaunināja, ka es esot slikta meitene - man nav vīrieša :D Link pateiksi ar?

[25. Jun 2011|21:26] svinējām Pudiņus, tad es braucu uz Purčikhõd, svinējām Līgas, piepļāvos, gaidījām U. un Jurčiku, braucām tālāk, satikām manu māti, tanti, onkuli un manu skaisto māsu, sākām kost. bija smukas vakariņas pie galda, bija ballīte, var apskatīties draugos. kkad salikšu bildes. tad bija lēna rīta gaidīšana, es mīlu suņus un mazus bērnus - kurš ir gatavs saņemt kvalitatīvu mīļo dzīvi davājot man seksu, alkoholu un brīvību, es gribu pretī bērnus, suņus un māju, lauka vidū, lai var plika stiagāt dienas vidū un mīlēt . ai, nav svarīgi, noliku gulēt mammu ar bērbu, pēc tam nesu tēvu, bija skaists garš rīs, tad teltī gulēju starp diviem vīriešiem, kas dziedāja (orģijas izpalika, piedodiet), tad gulēju,cēlos, čempionu brikastis ar mājas ābolu sulu, gājiens uz veikalu, nikna māte, pirts, alkohols, pabiju Baldonē, aizlēju mūli, biju Valdemāra ielā, nesapratu kur esmu pamodusies, HOP Čārlij, centrs, Delii, alus, Kena ved uz pārdagavu, čurāju uzvaras parkā, tramvajā uz "mājām", zvans Ezim, mīlu viņu, vajag seksu, ļoti, mēģinu kko sarunā, bet nevedas. Vajag tikai seksu, es negribu maigoties. Ai, da labi, man no alkohola jau sametušies pleķi uz sejas. Seksu? kāds? Link pateiksi ar?

sekss un liepilsēta. [23. Jun 2011|10:49] Aizej uz bāru, ieraugi vīrieti, pieej klāt un noskaidro vai viņš ir brīvs. Pozitīvas atbildes gadījumā saki, ka gribi kniebties un vai viņš nevēlas to pašu, tad dodaties pie tā, kas dzīvo vistuvāk, lai var atgriezties. (c)Pudiņš par Loti Link 1 paziņoja|pateiksi ar?

[23. Jun 2011|10:28] 22. jūnijs ir oficiālā Pudiņu diena, kad tiek svinētas viņām vārda dienas. Sausajā atlikumā vakar dzērām daudz, daudz alus un turējām rajonu aizejot vēl pēc alus, izdzerot to pagalmā un tad ejot vēlreiz. vakar tomēr apžēlojos un vīrietim Andrim tikka paziņots ar sms, lai vairs nezvana un, ka šodien viņš nav laipni lūgts. Viņa vietā man būs Pudiņš un Juris un es sēžu un priecājos. Vakardienas atziņas ir par to, ka vīrieši mani nonāvē lēni un sāpīgi, man tik ļoti patīk mīlēt, ka es nodaru pāri sev, esmu pilna enerģijas, tās enerģijas kas var izpausties, bet es ne sūda nedaru, jo esmu Aspazija kkādiem Raiņiem, es esmu spējīga pagriest visu pasauli, manī ir dzīvotspēks, es esmu enerģijas vampīrs, diemžēl, ai, bija vēlviskautkas, ebt es esmu aizmirsusi un pierakstīšu vēlāk bet fakts paliek fakts - es mīlu savu draudzeni utt :) Link pateiksi ar?

navigation [ viewing | 130 entries back ] [ go | earlier/later ]