|
30. Jun 2011|15:27 |
es pēc mazāk kā diennakts jau būšu ceļā, bet viss man ir puskrāmēts, kā vienmēr atmests ar roku un es sēžu un lasu muļķības par grūtniecēm un policistiem.
esmu pārēdusies, man tas riebjas, jo tad es nemūžam netikšu no saviem 76 vaļā, bet nu apsolos šodien vairs tikai gurķūdeni dzert un vakarā simboliski ar Pudiņu pa šķidrajai maizītei. Ak jā, tak Mandersons vēl solījās piekāpt.
toties atcerējos, ka man gribēsies droši vien ēst pa ceļam, tad nu man ir lavašs, kurā sasmērēšu dzintara klasisko sieru, sagriezīšu mazliet auksto cepeti, zaļumiņš, varbūt atradīsies mātei skābēts gurķēns un visu to apgrauzdēšu vēl cepeškrāsnī. un samizošu pilnu burku burkāniem. ā, dzert tak arī gribēsies.
ai, man viss tagad sastāv no "ak jā pareizi, tas arī"
soma pilna, es atceros par rudens mētelīti, atceros par pannu, atceros ka man tak guļammais jāpaņem, atceros par to, par to un vel par šito. FAAAAK.
gribas peldēties, gribas saldējumu un kko...
"Viņa nemācēja piedot
It neviena nieka.
Un es paliku bez bēdām,
Un es paliku bez prieka." |
|