gailis @ :
Virgīnija endoskopā
skatās kuņģa gļotādu
neredz neko tādu
bet domā
cik labi
ka cilvēka oderi
nevar izgriezt uz āru
Tags: vārdadiena
skatās kuņģa gļotādu
neredz neko tādu
bet domā
cik labi
ka cilvēka oderi
nevar izgriezt uz āru
Tags: vārdadiena
zilnezal @ : labvakar
Es ļoti ilgu laiku neesmu rakstījusi. Neko.
Okei, varbūt nav korekti sacīt, ka "neko". Es neesmu ieturējusi absolūtu rakstīšanas celibātu. Es sazinos ar cilvēkiem. Bet es neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, neesmu rakstījusi dzeju, es neesmu pavadījusi laiku aktīvi rakstot.
Tagad es rakstu ierakstu klabā. Mani pārņem dažādas savādas sajūtas. Es precīzi nespēju tās nodefinēt. Man ir sajūta, ka man vajadzētu varbūt mēģināt tās nodefinēt. Varbūt tāpēc, ka lielāko savas dzīves daļu es esmu dzīvojusi caur tekstu, esmu ar sevi runājusi caur tekstu, esmu sevi izklaidējusi caur tekstu, esmu domājusi caur tekstu.
Ir jau arī tādi periodi -- es tos atpazīstu -- periodiski es rakstu, un tad periodiski es nerakstu. Vissarežģītākie ir pārejas periodi. Kad esmu aktīvi rakstījusi, gribējusi rakstīt, spējusi rakstīt, un tad iestājas nogurums -- un tad iestājas eksistenciālas bailes -- ja es nespēju rakstīt, kas es esmu? Kas ir mans atskaites punkts? Vai es jebkad spēšu rakstīt? Ko tas vispār nozīmē.
Tas ir retorisks jautājums uz kuru es pati zinu atbildi. Pat, ja nezinu -- es to sapratīšu. Man besī, ja man dod padomus, kad neesmu tos prasījusi. Mani kaitina, kad manus retoriskos jautājumus uztver par īstiem jautājumiem. Mani kaitina dīlošana ar citu cilvēku projekcijām. Mani kaitina cilvēku nespēja piefiksēt brīdi, kad viņi citu cilvēku darbībās/izteikumos ieprojicē savu personīgo problēmu ar pasauli. Bet visi tā dara, arī es. Bet es cenšos to piefiksēt. Jo vairāk par to domāju, jo biežāk piefiksēju, cik tas ir izplatīti. Tad es domāju par to, cik vieds bija manas mammas reiz izteiktais padoms, ka "nav vērts runāt ar idiotiem". Do not fall for a rage bait.
Es gribētu vecu kompi -- to balto kantaino kompi. Un baltu klaviatūru. Ar bieziem klakšķošiem taustiņiem. Kārtīgu vecu stacionāru kompi. Bet es priecātos arī par modernu, es vienkārši gribu stacionāru kompi, kārtīgu, stabilu, vienā vietā. Es tajā rakstītu.
Man ir problēmas ar koncentrēšanos. Un šis portatīvais -- šis kompjūters -- tajā ir tik daudz lietu, internets, feisbuks, atmiņas par eseju rakstīšanu studiju laikā, transkripcijas, ciešanas, piespiešanās. Es gribu tīru datoru bez nekādām asociācijām. Kad es atveru google doc, mani pārņem trauksme. Man ir kaut kāda trauma no visām reizēm, kad jutos spiesta rakstīt studiju vai darba dēļ. Ja es varētu atgriezties atpakaļ laikā, es sev teiktu -- nemeklē darbu, kas saistīts ar tekstu, jo tas saindēs tavu prieku rakstīt. Bet es esmu stipra. Es zinu, kā darbojas smadzenes. Es zinu, kā radīt jaunus ieradumus, pārrakstīt ierasto, esmu iemācījusi sevi mazgāt traukus un klāt gultu balstoties neirozinātnes teorijās. Es esmu spējīga tikt pāri traumām.
Es uzpīpēšu un uzrakstīšu vēl vismaz vienu ierakstu
Okei, varbūt nav korekti sacīt, ka "neko". Es neesmu ieturējusi absolūtu rakstīšanas celibātu. Es sazinos ar cilvēkiem. Bet es neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, neesmu rakstījusi dzeju, es neesmu pavadījusi laiku aktīvi rakstot.
Tagad es rakstu ierakstu klabā. Mani pārņem dažādas savādas sajūtas. Es precīzi nespēju tās nodefinēt. Man ir sajūta, ka man vajadzētu varbūt mēģināt tās nodefinēt. Varbūt tāpēc, ka lielāko savas dzīves daļu es esmu dzīvojusi caur tekstu, esmu ar sevi runājusi caur tekstu, esmu sevi izklaidējusi caur tekstu, esmu domājusi caur tekstu.
Ir jau arī tādi periodi -- es tos atpazīstu -- periodiski es rakstu, un tad periodiski es nerakstu. Vissarežģītākie ir pārejas periodi. Kad esmu aktīvi rakstījusi, gribējusi rakstīt, spējusi rakstīt, un tad iestājas nogurums -- un tad iestājas eksistenciālas bailes -- ja es nespēju rakstīt, kas es esmu? Kas ir mans atskaites punkts? Vai es jebkad spēšu rakstīt? Ko tas vispār nozīmē.
Tas ir retorisks jautājums uz kuru es pati zinu atbildi. Pat, ja nezinu -- es to sapratīšu. Man besī, ja man dod padomus, kad neesmu tos prasījusi. Mani kaitina, kad manus retoriskos jautājumus uztver par īstiem jautājumiem. Mani kaitina dīlošana ar citu cilvēku projekcijām. Mani kaitina cilvēku nespēja piefiksēt brīdi, kad viņi citu cilvēku darbībās/izteikumos ieprojicē savu personīgo problēmu ar pasauli. Bet visi tā dara, arī es. Bet es cenšos to piefiksēt. Jo vairāk par to domāju, jo biežāk piefiksēju, cik tas ir izplatīti. Tad es domāju par to, cik vieds bija manas mammas reiz izteiktais padoms, ka "nav vērts runāt ar idiotiem". Do not fall for a rage bait.
Es gribētu vecu kompi -- to balto kantaino kompi. Un baltu klaviatūru. Ar bieziem klakšķošiem taustiņiem. Kārtīgu vecu stacionāru kompi. Bet es priecātos arī par modernu, es vienkārši gribu stacionāru kompi, kārtīgu, stabilu, vienā vietā. Es tajā rakstītu.
Man ir problēmas ar koncentrēšanos. Un šis portatīvais -- šis kompjūters -- tajā ir tik daudz lietu, internets, feisbuks, atmiņas par eseju rakstīšanu studiju laikā, transkripcijas, ciešanas, piespiešanās. Es gribu tīru datoru bez nekādām asociācijām. Kad es atveru google doc, mani pārņem trauksme. Man ir kaut kāda trauma no visām reizēm, kad jutos spiesta rakstīt studiju vai darba dēļ. Ja es varētu atgriezties atpakaļ laikā, es sev teiktu -- nemeklē darbu, kas saistīts ar tekstu, jo tas saindēs tavu prieku rakstīt. Bet es esmu stipra. Es zinu, kā darbojas smadzenes. Es zinu, kā radīt jaunus ieradumus, pārrakstīt ierasto, esmu iemācījusi sevi mazgāt traukus un klāt gultu balstoties neirozinātnes teorijās. Es esmu spējīga tikt pāri traumām.
Es uzpīpēšu un uzrakstīšu vēl vismaz vienu ierakstu
28. Novembris 2025
kochka @ : Uzzinu pēdējā
Izrādās, ka spoguļneironi vislabāk attīstīti tiem, kuru vecākiem bijušas lielas problēmas (atkarības, depresija utt.). Tā kā spoguļneironi palīdz saprast (just) cilvēkus bez vārdiem (spoguļo otra emocijas, jūtas), rodas vēlēšanās palīdzēt, saprast problēmu, to risināt. Tādi bērni izaug par ļoti empātiskiem cilvēkiem un bieži vien tāpēc izvēlas palīdzošās profesijas. Taču svarīgi ir pārstrādāt savu traumatisko pieredzi, lai neprojicētu savas traumas uz citiem, tādā veidā it kā neapzināti cenšoties dziedināt sevi.
Mūzika: Depeche mode - Sometimes
gnidrologs @ :
This spartan defense against Persia is analogous to our situation today. Spartans consider these late-empire Persians to be corrupt and degenerate power-mongers, seeking to stamp out freedom and sovereignty. And let's be frank about our situation in the West. We stand at a very real precipice. Facing dangers of a sort never before experienced by our predecessors, and must now answer that weightiest of questions, to be or not to be.
We stand on the brink of collapse. We either find a means of cultivating and harnessing inspired leadership once again, in that Marcus Aurelius mold, Those that see power not as a privilege, or as a means of personal gain, or as an end in and of itself, but as the greatest of responsibilities, as a burden thoughtfully born by a fatherly nature at the head of a household towards a meaningful end. Or, we cede our world and its future to the merely ambitious and the forces they ultimately serve. A rootless and clamoring merchant class, stamping out culture and race and exceptional uniqueness of any and every kind, and finally human spirit itself, in the service of profit margins couched in false ideals as their cover. Men who seek the destruction of everything natural, conceptions of family, hierarchy, masculinity and femininity, gender itself, and wage a war against everything lofty and exceptional and beautiful. Because these ideas are so foreign to their small and cynical nature. They seek a world without depth or peaks, but rather that even keel of petty materialism, each generation a bit smaller and more tame and more easily controllable than the last.
So which way, Western man? Will the future be controlled by the pioneering, adventurous, heroic and courageous? Those always seeking new shores and Horizons, seeking to create, explore, expand, improve, instill order and structure and purpose? Or will this world become a marketplace ruled by the dollar and thus ruled by the masters of the dollar? This is our crossroads. After decades of shrinking, of being constrained and restrained, perhaps it's time to stand again, to break free of these fetters and once again become independent and fully formed human beings. If we're not capable of channeling that discipline, that back-to-basics clarity of mind, and that courage to face all obstacles and challenges, no matter how daunting they may seem, this world will become a very, very dark place. The Spartans made their choice to stand with unbended knee, loud enough to echo down through the generations. What will be our echo?gailis @ :
Rita Vita Olita
kopā cepa omleti
dažas olas zemē krita
dažas sev pret pieri sita
visām jautri virtuvē
tikmēr bērnus apraud vista
Tags: Vārdadiena
kopā cepa omleti
dažas olas zemē krita
dažas sev pret pieri sita
visām jautri virtuvē
tikmēr bērnus apraud vista
Tags: Vārdadiena
gnidrologs @ :
Ja jums ir brīvs laiks vai varat klausīties eseju tipa saturu, vienlaikus darot kaut ko citu, sirsnīgi ieteiktu šo vēstures analīzes serčiku. Saskaņots stāstījums, balstoties uz primārajiem avotiem ar autora īsu personīgu komentāru katras sērijas beigās. Pēdējā laikā esmu klausījies daudz alternatīvās vēstures lekciju, vienlaikus veicot ikdienišķus darbus, bet šis apkopojums atšķiras ar to, ka tiek mēģināts rūpīgi savienot pavedienus, saprast ne tikai faktoloģisko ģeneoloģiju, bet arī izmaiņas zeitgaistā, kas novedušas pie tā, kur esam.
Šis ir “pilot” video. Tajā ir visas sadaļas no kanāla un citas interesantas lietas no autora.
https://rumble.com/v2kabh6-our-subverte
Šis ir “pilot” video. Tajā ir visas sadaļas no kanāla un citas interesantas lietas no autora.
https://rumble.com/v2kabh6-our-subverte
meness_berns @ : ---
No rīta izlasīju NYT, ka drīzumā iespējams AI uzņēmumu akciju burbuļa plīsiens līdzīgi kā savulaik bēdīgi slavenais dotkom krahs. Vēlāk ap pusdienlaiku "Spices" "Lidiņā" ieraudzīju, ka trauku novācēju robotu vietā stājušies trauku novācēji pakistānieši. #ĶirsonaŅuhs
ctulhu @ : Laužas atvērtās durvīs
No Telos raksta:
https://telos.lv/ticiba-saprats-un-univ
Racingers:
//Vienlaikus, kā esmu mēģinājis parādīt, mūsdienu zinātniskais saprāts, kurš satur neatraujamu platonisku elementu, pats sevī nes jautājumu, atbilde uz kuru rāda uz kaut ko, kas ir ārpus šī prāta un tā metodoloģijas sniegtajām iespējām. Mūsdienu zinātniskajam saprātam vienkārši nākas pieņemt kā faktu gan matērijas racionālo struktūru, gan atbilstību starp mūsu garu un dominējošajām dabas racionālajām struktūrām, un tad uz šī fakta balstīt savu metodoloģiju. Tomēr jautājums, kāpēc tas ir tā, ir reāls jautājums. Un šo jautājumu dabaszinātnēm ir jānodod citām domāšanas formām un līmeņiem – konkrēti, filozofijai un teoloģijai.//
Kāpēc tas ir tā? Nu tak ļoti vienkārši: Mēs esam tā matērija, mēs dzīvojam šajā fizikā. Esam tajā radušies un attīstījušies kā šīs matērijas struktūras. Loģiski ka mēs tai atbilstam. Antropais princips saucas.
Pēc tam kaut kāds nepamatos pesimisms ( vai nezināšana?)
//Mēģinājumi radīt jaunu ētiku, balstoties evolūcijas likumos vai psiholoģijā un socioloģijā, galu galā ir izrādījušies neveiksmīgi.//
Nu tas ir vismaz stipri pārspīlēti. Un vēl - ne jau tikai psiholoģijā un socioloģijā. Arī kognitīvajās zinātnēs, sistēmu un informācijas teorijās, operāciju pētniecībā, plānošanas un izlemšanas teorijās, kibernētikā. Šeit būtu jāatceras metaētikas teorijas, utilitārismu, sākt var kaut vai ar Lema "Summa Technologiae", kas ir labs populārs zinātnes filozofijas izklāsts.
https://telos.lv/ticiba-saprats-un-univ
Racingers:
//Vienlaikus, kā esmu mēģinājis parādīt, mūsdienu zinātniskais saprāts, kurš satur neatraujamu platonisku elementu, pats sevī nes jautājumu, atbilde uz kuru rāda uz kaut ko, kas ir ārpus šī prāta un tā metodoloģijas sniegtajām iespējām. Mūsdienu zinātniskajam saprātam vienkārši nākas pieņemt kā faktu gan matērijas racionālo struktūru, gan atbilstību starp mūsu garu un dominējošajām dabas racionālajām struktūrām, un tad uz šī fakta balstīt savu metodoloģiju. Tomēr jautājums, kāpēc tas ir tā, ir reāls jautājums. Un šo jautājumu dabaszinātnēm ir jānodod citām domāšanas formām un līmeņiem – konkrēti, filozofijai un teoloģijai.//
Kāpēc tas ir tā? Nu tak ļoti vienkārši: Mēs esam tā matērija, mēs dzīvojam šajā fizikā. Esam tajā radušies un attīstījušies kā šīs matērijas struktūras. Loģiski ka mēs tai atbilstam. Antropais princips saucas.
Pēc tam kaut kāds nepamatos pesimisms ( vai nezināšana?)
//Mēģinājumi radīt jaunu ētiku, balstoties evolūcijas likumos vai psiholoģijā un socioloģijā, galu galā ir izrādījušies neveiksmīgi.//
Nu tas ir vismaz stipri pārspīlēti. Un vēl - ne jau tikai psiholoģijā un socioloģijā. Arī kognitīvajās zinātnēs, sistēmu un informācijas teorijās, operāciju pētniecībā, plānošanas un izlemšanas teorijās, kibernētikā. Šeit būtu jāatceras metaētikas teorijas, utilitārismu, sākt var kaut vai ar Lema "Summa Technologiae", kas ir labs populārs zinātnes filozofijas izklāsts.
aborigens @ :
"Tanclova sirdi ar rūsainām stīpām žņaudza sāpes. Gan par asinīgo ķēvi, kas bija pazudināta, gan par to cilvēkbērnu, kas šo zirgu bija savām rokām sešus gadus dienu dienā kopis. Jezups bija Tanclova sirdij vistuvākais dēls. Ik reizi, kaut vai izsānis ieraugot dēla bālo vaigu caur noasarojušo loga rūti, viņš gluži instinktīvi metās uz svēto kaktu klanīties un dedzīgi krustīties tādai pašai bālai sejai ar tumšām acīm Jezus obrazā. Jezupa seja pret pavasari arvien vairāk izdila un apauga ar bārzdas vainagu, līdz cilvēks no svētbildes vairs nebija atšķirams.
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."
/ Inga Ābele, Klūgu mūks
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."
/ Inga Ābele, Klūgu mūks
27. Novembris 2025
gnidrologs @ : mileniāļzombiji
"Kā iemācīt vecai sievietei konsūmēt to pašu propagandu, ko mēs, lai mēs justos labāk"
putnupr @ :
esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu.
vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene.
vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene.
neraate @ :
vai šī ir žurnālistika? nē. vai es to uzskatu par stulbumu līst citu cilvēku dzīvēs? jā. bet vienlaikus tā ziņa arī ir brīnišķīga, jo rakstā uzsvērts, ka jaunais draugs (kā liek noprast raksts) ir 14!! gadus jaunāks par bijušo vīru. nevis par beibi. izklausās skandalozi, lai gan neviens no cipariem nav nosaukts, ja dikti gribas ir jāguglē. Dana, protams, izklausās pēc kārumnieces. es gribētu lai visas dzeltenās ziņas būtu tādas - uz gaumīguma robežas un nevērtējošas. nu tur pēc gada Fiļa vecā sieva kopā ar par X ļimoniem nabadzīgāku veci, aktiera X jaunajai partnerei krūtis kā citroni (atšķirībā no iepriekšējās, kam bija kā bumbas), dziedātājas Y jaunais draudziņš ir par pusmetru garāks par iepriekšējo, kas ir stulbi un bodīšeimings jebkurā gad, bet no tā nezinkad mēs būsim izauguši
https://www.la.lv/vins-ir-14-gadus-jaun
https://www.la.lv/vins-ir-14-gadus-jaun
meness_berns @ : ---
Ejiet uz "HA" Ģertrūdes ielas teātrī. Kaut ko tādu gandrīz nekad dzīvē nebūsit redzējuši! Ļoti laba izrāde.
ravejsledzejs @ :
šis ir interesanti: https://www.helsinkitimes.fi/finland/fi
LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta.
LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta.
asiize @ :
Vakar sanāca darba dienu pavadīt vienā bibliotēkā, kur rāmi kā upe aiz bibliotēkas loga plūda dažāda veida apmeklētāji. Kāda jauna sieviete vērsās pie bibliotekāres ar lūgumu - "man, lūdzu, kādu grāmatu par dzīves kvalitāti". "Jums privāti vai profesionāli?"" bibliotekāre pārvaicācja. Tālāk nedzirdēju.
gailis @ :
eklēri
rollmopši
debesmannā
un komervīderi
viss vienā pannā
vakariņās – buberts
beidzot paẽdis Norberts
Tags: Vārdadiena
rollmopši
debesmannā
un komervīderi
viss vienā pannā
vakariņās – buberts
beidzot paẽdis Norberts
Tags: Vārdadiena
kochka @ : Aizspriedumi
Tā kā gribu atbalstīt latviešu izdevējus, Narvesenā nopirku jauno filozofu veidoto žurnālu "Tvērums" par Austrumu tēmu. Iegādājos arī tāpēc, ka gribēju izlasīt interviju ar Kasparu Eihmani. Sākumā padomāju, ka pārdevējs nevar atrast svītrkodu un tāpēc pēta žurnālu no visām pusēm. Bet tad viņš pajautāja: "Rīgas laiks laikam vairāk neiznāk? Šis žurnāls izskatās ļoti līdzīgs." Paraustīju plecus un atbildēju, ka laikam tiešām vairs neiznāk un novēlēju jauku vakaru. Varbūt nemaz neesmu tik introverts cilvēks, ja sarunājos ar pārdevējiem, lai gan es steidzos (līdz vilcienam bija atlikušas 7 minūtes), tāpēc nepaspēju pajautāt, kas tik īpašs viņam šķiet Rīgas laikā. Tā laikam tāda profesijas blakne, kad gribas uzdot jautājumus par lasāmo.
"Pēc daudzo iepriekšpieņēmumu krišanas par Āzijas filosofiskajām tradīcijām, iepazīstoties ar tām tuvāk, vienā brīdī atskārtu, ka esmu caurcaurēm eiropietis. Visos poētiskajos pašizdomājumos un naivajos mēģinājumos kļūt par ko citu - sākotnējā interese bija izsalkums pēc transformācijas - likās, ka iztēles laukā esmu tuvāks Āzijai nekā Rietumiem. Gan jau tāpēc, ka par Rietumiem līdz galam neko nebiju sapratis vai zinājis. Ilgi dzīvojot Āzijā - gandrīz trešdaļu dzīves -, vienā brīdī sajūti, ka esi cita māla mīcīts. Vēl jo vairāk, sevis novērošanas un analizēšanas rezultātā tu sāc atskārst un pamanīt iepriekšējos pieņēmumus, kurus esi attiecinājis uz Ķīnu un Indiju, kas nāk no Eiropas tradīcijas. Kristietība un katolicisms izlien kā spalvaina āža kāja, un nemaz ne sliktā nozīmē (smejas) [..] Biju pārliecināts, ka esam brīvības vektora iemiesojums un Āzijā tā nav; ka citur mēs to vēsturiski nenovērojam. Vismaz kamēr nenonācu Taivānā, kas ir eksperiments starp liberālo demokrātiju un konfuciānistisko pasaules skatījumu un kas vismaz pagaidām darbojas brīnišķīgi."
Kaspars Eihmanis
Tags: kaut kādi izvilkumi, sadzīves ainas
"Pēc daudzo iepriekšpieņēmumu krišanas par Āzijas filosofiskajām tradīcijām, iepazīstoties ar tām tuvāk, vienā brīdī atskārtu, ka esmu caurcaurēm eiropietis. Visos poētiskajos pašizdomājumos un naivajos mēģinājumos kļūt par ko citu - sākotnējā interese bija izsalkums pēc transformācijas - likās, ka iztēles laukā esmu tuvāks Āzijai nekā Rietumiem. Gan jau tāpēc, ka par Rietumiem līdz galam neko nebiju sapratis vai zinājis. Ilgi dzīvojot Āzijā - gandrīz trešdaļu dzīves -, vienā brīdī sajūti, ka esi cita māla mīcīts. Vēl jo vairāk, sevis novērošanas un analizēšanas rezultātā tu sāc atskārst un pamanīt iepriekšējos pieņēmumus, kurus esi attiecinājis uz Ķīnu un Indiju, kas nāk no Eiropas tradīcijas. Kristietība un katolicisms izlien kā spalvaina āža kāja, un nemaz ne sliktā nozīmē (smejas) [..] Biju pārliecināts, ka esam brīvības vektora iemiesojums un Āzijā tā nav; ka citur mēs to vēsturiski nenovērojam. Vismaz kamēr nenonācu Taivānā, kas ir eksperiments starp liberālo demokrātiju un konfuciānistisko pasaules skatījumu un kas vismaz pagaidām darbojas brīnišķīgi."
Kaspars Eihmanis
Tags: kaut kādi izvilkumi, sadzīves ainas
26. Novembris 2025
gailis @ :
Sebastianu sasniegs
slapjš sniegs
asaras sasalušas
kāds slepus durs
mugurā nažus
Tags: Vārdadiena
slapjš sniegs
asaras sasalušas
kāds slepus durs
mugurā nažus
Tags: Vārdadiena
neraate @ :
nezinu kad es savu mašīnu ieraudzīšu, bet tēvam esmu sagādājusi normālu hobiju. manu sotaku jau esot iztērējis, bet ar kādiem 150 vēl vajadzētu pietikt, bet nu redzēs. priecīgs no benzīntanka esot atnesis kaut kādu labo dārgo eļļu, kaut kur dziļumā aiz lukturiem (kad izskrūvējis), jau gandrīz izkasījis rūsu un tur kaut ko vēl sapūtis, sveces esot labas, kaut kāda cita baisi svarīga detaļa neesot tik sūdīga kā likās, karoče 'daru visu lai tev nav baigi daudz jāmaksā'. pirmdien laikam mašīnai pieraksts pie meistara (kas ir loģiski, bet man likās smieklīgi, ka arī tur vajag pierakstu), slīpē nost vēl rūsas pleķīšus, esot noskrūvējis kaut kādu detaļu un tagad uz paneļa vairs nerāda to kļūdu, mašīnai neesot dačika par temperatūru, bet tas visiem mazajiem (sū) tā esot, kaut kāda viena svarīga skrūve ir norūsējusi nafig un otra turas uz diedziņa un tad kad sataisīs moš arī to izpūtēju un moš viss būs ok arī ar to detaļu, kuru vīrs pasūtīja vācu e-bay un nebūs jāmaina motors vai kas nu ir tas baisākais scenārijs
bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.
šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu)
un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku
Tags: auto, autoskola, mikra
bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.
šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu)
un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku
Tags: auto, autoskola, mikra
mapats @ :
Žhīdu pedofīliem ir shēma ASV kā izbēgt no soda - bēgt uz Izraēlu, kur neuzdod jautājumus.
https://video.twimg.com/amplify_video/1
Darbojas sen un joprojām. Kā pie mums, vai šī shēma darbojas arī šeit. Risinājums? Ir jā, bet nu jā.
https://video.twimg.com/amplify_video/1
Darbojas sen un joprojām. Kā pie mums, vai šī shēma darbojas arī šeit. Risinājums? Ir jā, bet nu jā.
lavendera @ :
Pa kluso instalēju telefonā dns ugunsmūri. Nelīdz. Joprojām nāk man rādīt youtube video ar MI ģenerētajiem brīnumzāļu piedāvājumiem. Pat norāde, ka tā ir robota balss, nelīdz.
polija @ : Dažreiz es atceros visādas jaukas un vecas dziesmas.
Ne visi sapratīs.. :D
https://www.youtube.com/watch?v=MaN66C4
Ne visi sapratīs.. :D
https://www.youtube.com/watch?v=MaN66C4
missalise @ :
Dziesmas tajā koncertā arī, izskatās, ka būs ļoti smukas. Kaut kas no Pūces gadalaiku Ziemas dziesmām, Nevaru es atcerēties, kas tas ir, kas tumsā laistās, Lai tevi sargā un palīdz Dievs, Mazu brīdi pirms, vēl kaut kas. :) Skatīšos, kā mums iet ar mēģinājumiem un došu ziņu. :) Man jau ļoti patīk tas, ka mums parasti kopā ar kori ir arī kādi mūziķi, tas uzreiz ir tā foršāk.
meness_berns @ : ---
"Bastardi" ir izcili. Neatceros, vai mēs savulaik no Rijnieka "Pavasara atmodas" arī tādu bliezienu pa smadzenēm dabūjām. Kaut kas attāli atmirdz. Nu un gribas, lai visi šodienas pusaudži aiziet noskatīties. Līdzīgi kā savulaik ar Rāga "Klasi".
au @ :
vai mums un jums nav draudziņš kopengāgenā, kurš varētu norādīt, vai nav kāds inčīgs mākslas notikums šajā nedēļas nogalē? izstādes atklāšana, performances, utt. Nemāku sagūglēt.
missalise @ :
Šodien iešu uz kori. Mums ir paredzēts Ziemassvētku koncerts 21.decembrī plkst. 16 koncertzālē AVE SOL - ieeja bezmaksas. Programma, izskatās, ka būs smuka, ir paredzēts arī stīgu kvartets. Tā ka ja kāds grib sev vai savai ģimenei radīt svētku noskaņu, tad šis varētu būt labs variants. :)
inese_tk @ : novembris
šī bija ļoti baisa un drausmīga diena. toties man bija ļoti laba pieredze ar pašvaldības policiju, valsts policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma.
ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem.
jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma.
ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem.
Garastāvoklis:: vajadzētu likties uz auss
25. Novembris 2025
gailis @ :
Trīnes terīnē
zupa atdziest
ko vārīja
nezināmajam kareivim
kas krita
pie viņas kājām
jau atkal
Tags: Vārdadiena
zupa atdziest
ko vārīja
nezināmajam kareivim
kas krita
pie viņas kājām
jau atkal
Tags: Vārdadiena
eos @ : Dzīve pēc mājasdarba
Pabeidzu temata plānu tēmai "Atvasinājumi un to lietojums".
28 lpp teksta, laiks ieguldīts apmēram 20h. Izkonspektēju veselu 190 lpp grāmatu, šo taisot.
Tagad daudz labāk saprotu tēmu. Taisīt bija vērts. Tā ir vislielākā tēma visā skolā, jo skolā to māca 48 mācību stundas. (Atkal runa ir par padziļināto matemātika II).
Kad es to dabūšu mācīt skolā, ir cits jautājums. Man jau gribētos tuvāko 5 gadu laikā. Taču redzēs, ko man iedos pirmajā darba vietā
publiskā skolā nākamgad.
Es ticu, ka entuziasms ir saklausāms ar ausīm, un cilvēku, kas ir sajūsmā par atvasinājumiem un integrāļiem, turklāt būtu gatavi
strādāt par 1600 eiro bruto, trūkst. Jātic, ka mans entuziasms saglabāsies.
Jo tā tomēr ir matemātiskā analīze, kur var diezgan radoši daudz kam pieiet, salīdzinot ar 8.- 11.klases tēmām. Radoši, ja prot. Mans mērķis studijās
ir tieši iemācīties daudz ko atrisināt vismaz divos veidos.
Vislabākais video par atvasinājumu jēgu un būtību no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. (angliski)
https://www.youtube.com/watch?v=szCChCc
28 lpp teksta, laiks ieguldīts apmēram 20h. Izkonspektēju veselu 190 lpp grāmatu, šo taisot.
Tagad daudz labāk saprotu tēmu. Taisīt bija vērts. Tā ir vislielākā tēma visā skolā, jo skolā to māca 48 mācību stundas. (Atkal runa ir par padziļināto matemātika II).
Kad es to dabūšu mācīt skolā, ir cits jautājums. Man jau gribētos tuvāko 5 gadu laikā. Taču redzēs, ko man iedos pirmajā darba vietā
publiskā skolā nākamgad.
Es ticu, ka entuziasms ir saklausāms ar ausīm, un cilvēku, kas ir sajūsmā par atvasinājumiem un integrāļiem, turklāt būtu gatavi
strādāt par 1600 eiro bruto, trūkst. Jātic, ka mans entuziasms saglabāsies.
Jo tā tomēr ir matemātiskā analīze, kur var diezgan radoši daudz kam pieiet, salīdzinot ar 8.- 11.klases tēmām. Radoši, ja prot. Mans mērķis studijās
ir tieši iemācīties daudz ko atrisināt vismaz divos veidos.
Vislabākais video par atvasinājumu jēgu un būtību no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. (angliski)
https://www.youtube.com/watch?v=szCChCc
_re_ @ : es tikai šorīt noskatījos otro pusi
šķiet, 2/3 uz spēlmaņu nakti bija paņēmuši līdzi bērnus vai mammas, tik forši
ojāra novērtējums valstī - īss, precīzs, kodolīgs
pie maijas runas es apraudājos
ojāra novērtējums valstī - īss, precīzs, kodolīgs
pie maijas runas es apraudājos
wowow @ :
Nevienai filmai gan nesaņēmos (arī tas ir grūti) bet iekritu CinemaTherapy, sākot ar The Hobbit/Lord of the Rings apskatiem.
Tags: filmas
Tags: filmas
mapats @ :
Dakterim N.Konstantinovam ir kautkāda līdzība ar E.Masku. Izskatā un arī runas veidā, abas lietas ir pielāgojamas. Jautājums, vai tā ir apzināta darbība.
Tas nav vērtējums, tas ir novērojums.
Izvēlētais pusvieglās valodas izteiksmes veids ir apzināts no manas puses, jo publika šeit ir diezgan īpaši liberastiska :).
Papildināts:
Runa ir par šo sarunu - https://www.youtube.com/watch?v=L7sjMHc
Nepatīk, ka abi lieto svešu izteiksmes veidu, teikumi veidojas uz anglisku domu bāzes, kā agrāk uz krievu.
Tas nav vērtējums, tas ir novērojums.
Izvēlētais pusvieglās valodas izteiksmes veids ir apzināts no manas puses, jo publika šeit ir diezgan īpaši liberastiska :).
Papildināts:
Runa ir par šo sarunu - https://www.youtube.com/watch?v=L7sjMHc
Nepatīk, ka abi lieto svešu izteiksmes veidu, teikumi veidojas uz anglisku domu bāzes, kā agrāk uz krievu.
teja @ :
vai kāds ir redzējis kādu labu videomateriālu par hibrīdkaru uz Latvijas robežas / nezināmo migrantu apbedījumiem?
aborigens @ :
"The Persian philosopher Ibn Sina (Avicenna), arguing that God has knowledge of generalities but not particulars, emphasizes the gulf between the philosophical god and the God of Quranic theology, to the annoyance of the conservatives."
/Malise Ruthven
/Malise Ruthven
mapats @ :
KIS KIS blaukts.
Ar seju sūdos pederasts un padauza(PP).
KIS KIS plaukts.
Visaukstākais kur PP algu(?) saraksts slēpts.
Ar seju sūdos pederasts un padauza(PP).
KIS KIS plaukts.
Visaukstākais kur PP algu(?) saraksts slēpts.
gailis @ :
satina Katrīna
spolītē
savu sirdsasinsvadu
sistēmu
izlasīdama
tavu atvadu vēstuli
ko rakstīji
sēdēdams smilškastē
Tags: Vārdadiena
spolītē
savu sirdsasinsvadu
sistēmu
izlasīdama
tavu atvadu vēstuli
ko rakstīji
sēdēdams smilškastē
Tags: Vārdadiena
putnupr @ :
tikko atkal redzēju aizlidojam gulbjus.
sasaucas un aizlido.
smeldzīgi un skaisti.
no flīzīšu sienas nokrita flīzīte. palika robs.
sasaucas un aizlido.
smeldzīgi un skaisti.
no flīzīšu sienas nokrita flīzīte. palika robs.
gailis @ :
Kate izturēs ziemu
kaut bargu
pa aizvērtu logu
var sadzirdēt
kā vārna tekalē
pa ābeles zaru
tā viņas mīļākā skaņuplate
Tags: Vārdadiena
kaut bargu
pa aizvērtu logu
var sadzirdēt
kā vārna tekalē
pa ābeles zaru
tā viņas mīļākā skaņuplate
Tags: Vārdadiena
wowow @ :
Iesakiet sūdīgas (ne aukstā māgsla) un sirdi sildošas filmas brīžiem kad esi slims un viss riebjas.
inese_tk @ : novembris
13200. Katrīnas ir kustoņu svētki, jo tad viņi, cilvēkiem nezinot, naktī pulkstens divpadsmitos ejot baznīcā. Ja nocērpot aitas priekš Katrīnām, tad viņas kaunoties kailas iet baznīcā.
/G. Pols, Baldone./
/G. Pols, Baldone./
Garastāvoklis:: so so
Mūzika: Feeble Little Horse
ctulhu @ : Tikmēr Krievijā
https://www.tvnet.lv/8365267/pareiztici
//Piemēram, garīdznieks Aleksandrs Sergejevs nesen par lielāko draudu Krievijas sabiedrībai nodēvēja to, ka cilvēkiem ir personīgais viedoklis.//
Tā kā drusku līdzinās iepriekš minētajam Luteram, ne?
//Tikmēr garīdznieks Andrejs Tkačevs aicinājis ieviest nodokli visiem par 40 gadiem vecākiem vīriešiem, kuriem nav bērnu.//
Atkal - drusku līdzīgi ar LV izskanējušamiem izteikumiem ka dzemdēt esot pienākums.
Kas 1:1 atbilst Krievijas ideoloģijai:
https://www.tvnet.lv/8221475/precet
//Piemēram, garīdznieks Aleksandrs Sergejevs nesen par lielāko draudu Krievijas sabiedrībai nodēvēja to, ka cilvēkiem ir personīgais viedoklis.//
Tā kā drusku līdzinās iepriekš minētajam Luteram, ne?
//Tikmēr garīdznieks Andrejs Tkačevs aicinājis ieviest nodokli visiem par 40 gadiem vecākiem vīriešiem, kuriem nav bērnu.//
Atkal - drusku līdzīgi ar LV izskanējušamiem izteikumiem ka dzemdēt esot pienākums.
Kas 1:1 atbilst Krievijas ideoloģijai:
https://www.tvnet.lv/8221475/precet
ctulhu @ : Luters, odnako
Izrādās ka šis ir teicis burtiski sekojošo:
//“Reason is a whore, the greatest enemy that faith has; it never comes to the aid of spiritual things, but more frequently than not struggles against the divine Word, treating with contempt all that emanates from God.”
― Martin Luther//
//“Reason is a whore, the greatest enemy that faith has; it never comes to the aid of spiritual things, but more frequently than not struggles against the divine Word, treating with contempt all that emanates from God.”
― Martin Luther//