lmr

18:17: pieceļos sešos trīsdesmit - dāvītis ar dvieli ap gurniem klikšķina spēlīti.

ieeju dušā, paēdu, palasu ziņas, palasu skumjo grāmatiņu, dāvītis turpina klikšķināt divas stundas (un vēl pirms manas pamošanās). pirms eju uz skolu, viņš iekārtojas gultā un klikšķina.

atnāku no skolas četros. viņš tajā pašā pozā gultiņā. klikšķina. klikšķina vēl tagad.

mēģinu skolai izlasīt uguni un nakti, fonā visu laiku dzirdu pārāk aktīvus klikšķīšus un "double kill" un "30 seconds until minions spawn", un tagad vēl kaimiņi aiz sienas sāka pisties.

un viņš turpina nelaist tualetē ūdeni. viņš ir kļuvis tik slinks, ka pat dirsu vairs neslauka, vismaz tā es spriežu pēc brūnajā ūdenī peldošā satura.

kad pateicu, lai uzliek austiņas, viņš pateica, ka viņam tās ir sūdīgas, lai es labāk uzliekot austiņas. pateicu, ka lasu grāmatu, ka man traucē mūzika. viņam bija pohuj.

ar viņu dzīvot ir vientuļāk kā pašam ar sevi, tikai es sev parasti uz nerviem nekrītu.