lmr

10:55: šajā janvārī esmu ļoti daudz reižu saukts par "hot". un tiek lietots tieši tas vārds - "hot".

vakar pirmo reizi biju ikea. ļoti uzjautrinoši. pēdējā laikā viss manī izraisa vai nu smieklus vai slapjas acis no aizkustinājuma. gribēju nopirkt rāmīti, bet nopirku arī spoguli ar 3x zoom. wow! trollis! ģeoloģija! mana āda kā eksotisks dabas parks. kaut kas slidens, eļļains spiežas ārā no garozas porām uz manas sejas augstākā kalna, nāsīs divi aizauguši biezokņi, izkaisīti kurmja rakumi, paspaidi vulkānus, izsprāgst balti, šķidri dūmi un asiņu magma, flora vietām persiks, bet vietām kāds kaut ko mēģinājis pļaut un griezt, ieviest kārtību, tur ass. konstantās zemestrīces taisa vagas tur, kur garozas plātnes saduras. veikala gaisma ir kā zibspuldze tumšā klubā. gaismas iedegšana. ego kliedz, lai slēdz gaismu ārā.

mājās spoguļa skrūvēšanas instrukcijā ieraudzīju brīdinājumu - tur spogulis atstāts uz galda, tam caur logu trāpa saules stari, tie koncentrējas saules zaķī, kas aizdedzina aizkarus. esmu nopircis arī ieroci.

joprojām esmu pārsteigts par spēju kaut kam izslēgt skaņu. nesen naktī pamodos, mēģināju saklausīt pulksteņa tikšķus, bet nevarēju. tie ir skaļi, es zinu, man bija grūti pie tiem aizmigt, bet tagad tie mani nomierina. un naktī nedzirdēju. es arī nedzirdu, kā es krācu. atceros senu gadījumu, kad puspievērtām acīm dzirdēju, ka kāds par mani saka - jau krāc! man šķiet, ka šī skaņas bloķēšana pierāda arī neredzēšanu. tā es gribētu arī ar pumpām. pumpas aizņem apkaunojoši lielu manu domu daļu. gribu pieņemt pumpas. nevis neredzēt, bet pieņemt.