lmr

Parasti pirms aizmigšanas es lasu visādus dāmu romānus, bet tie Tavi dzīves teksti ir simt-reiz aizraujošāki.
Lai arī man nav ne mazākās nojausmas par Tavu patieso identitāti, skaidrs ir tikai viens - māksla un tās "ražošana" joprojām prasa lielus upurus.

Tā kā es ar modes konstruēšanu nodarbojos nu jau (ārprāts, tiešām jau divas dekādes) 20 gadus, tad visas šīs "radošās mokas", "necerēti veiksmīgie rezultāti" un absolūta ekspektāciju nesakritība ar esošo, patīkami pārsteidzošo realitāti, tas šķiet kā lasīt savu mācību laika detalizēto dienasgrāmatu, kas tapa pagājušā gadsimta pēdējā dekādē.

Laiki mainās, bet cilvēki joprojām saskaras ar tieši tām pašām izvēlēm par vērtību sistēmām un realitāšu krustpunktiem. Reiz es tik uzstājīgi aizstāvēju savu viedokli par dimensiju definējumu (proti, "augstums, garums, platums" nav vienīgās dimensijas) - ir taču arī laiks un telpa -, ka visa pirmās ģimnāzijas elite uz mani nolūkojās kā uz pseidointelektuālu žurnālisti no renesances laikiem. Turklāt bez konteksta pat tehniskajā grafikā ir grūti iebraukt kādam Bārbiju un Lego fanam.

Tātad, paldies Tev par tik vaļsirdīgu atklātību un vizuālām rindām! Lai veicas ar kustībām un to amplitūdām!

(Reply to this) (Thread)

paldies par labajiem vārdiem!

(Reply to this) (Parent)