lmr

visintensīvākā sapņošana notiekot tieši tajos pusnomoda brīžos. kad esam pilnībā aizmiguši, sapņi nemaz nerādoties, jo kaut kādai apziņai ir jābūt nomodā, lai rakātos zemapziņā vai nu no kurienes tās filmiņas nāk. tāpēc tu apzinies notiekošo, tev pat šķiet, ka tās ir domas (nosacīti kontrolējamas un saprotamas), taču beigu beigās, kad tavas kājas ir iegrimušas zemē vai tu guli baseina dibenā, izrādās, ka tomēr esi tikai skatītājs šajā stāstā, ko mānīgi uzskatīji par savu.

(Reply to this) (Thread)

šis bija citādāk. sapņi jau parasti vienkārši notiek - kā dzīve, tikai šajā sapņa dzīvē mana prāta balss kā tāds dieviņš fonā klusi visiem teica, ko darīt un kas notiks, un visi to arī darīja un viss arī notika. balss it kā pareģoja sapņa nākotni, intensīvākajos sapņa brīžos saplūstot ar sapņa tagadni.
vakarnakt, piemēram, es iemigšanas brīdī pieķēru savu domu balsi stāstām sev vēl vienu šizīgu sapņa scenāriju, bet sapnis vizuāli pat nebija sācies. tā kā tāds valodisks sapnis, izlasīta pasaciņa.

(Reply to this) (Parent)