baigais kaifs skatīties caur aizsvīdušu autobusa logu, tur pēkšņi pasaule, kas sastāv tikai no gaismas objektiem. tajā dzīvo zaļie un sarkanie cilvēciņi no luksoforiem. tāds kā gaismas svečturis, gaismas vientuļas, gaismas šļūkā, gaismas punkti savākušies bariņos, gaismas kvadrāti, gaismas sašvīkātas ar koku zariem, gaismas Z, gaismas 0.525, gaismas "top" un "kvass", un tad vēl pile pārskrien mirguļodama pār logu, un visām gaismām apkārt dimanta stariņu apļi. :
pie mājas ir viens koks, kura zari kā taustekļi stiepjas tieši iekšā laternā, uz to ir patīkami skatīties, tāda mikelandželo ādama radīšana, koka roka izstiepusi pirkstus, savienojas ar gaismu un iedegas. un kā man patīk tie pazudušie cimdiņi, kas uzdurti koku zaros. cilvēki kokiem iedod plaukstas un tie tev vējā nervozi māj.
pie mājas ir viens koks, kura zari kā taustekļi stiepjas tieši iekšā laternā, uz to ir patīkami skatīties, tāda mikelandželo ādama radīšana, koka roka izstiepusi pirkstus, savienojas ar gaismu un iedegas. un kā man patīk tie pazudušie cimdiņi, kas uzdurti koku zaros. cilvēki kokiem iedod plaukstas un tie tev vējā nervozi māj.