21:58:
noņēmu plāksterus no sagrieztā pirksta pavisam un esmu sajūsmā! visiem pārējiem pirkstiem nagi paaugušies, šodien apgriezu, bet tam, kas savainots, nags garāks neaug. tikai nesavainotajā pusē tas ir mazliet paaudzies, tad tas skaistā lokā iegriežas pie brūces, kur tas ir tik pat garš, cik sagriešanās brīdī. es jau visu laiku jūsmoju par savu ķermeni, savu bioloģisko mašīnu, kurā dzīvoju, bet nu bāc, kaut kādi procesi manī saprot, ka tad, ja pie brūces augs garāks nags, pastāv risks, ka nags atplēsis brūci vaļā. cik skaisti, nu. ar šo ķermeni var izdarīt visu! manī pukst mūžīgs pumpis, manī nepārtraukti cirkulē asinis, es esmu pilns ar dzīvību. septiņdesmit pieci kilogrami, bāli sarkandzeltenzilzaļā krāsā, 190cm garš, viens sirdsspēks, viss darbojas.
Comments
un mazie kālija-nātrija slēdzīši šūnās, kuri, ja nepārslēdzas, aptur visu milzu sistēmu uz trīs, taču līdz tam slēgalējas šurpu turpu nepārtraukti, daudz reizes dienā, daudzās šūnās, visu mūžu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}