lmr

21:38: kārtoju māju, atradu kasti ar bērnības darbiem.

dāvim bija tik skaisti darbi, pilnīgs šizs, zilas saules ar zaļiem stariem, kaut kādi hibrīdi, koši zaļi ķieģeļi, kuru priekšā kliedz blonds puisis degošā kreklā, skatos un priecājos. un tad ir mani bērnības darbi, un man tie nepatīk. es jau tad biju nopietns un pārāk rūpīgs, manos darbos nav tā prieka, brīvības un kliedzošo krāsu, kas bija dāvim, es pat kokiem mēģināju atkost zaru augšanas sistēmu, nevis vilku zaļu lapu bumbas. tikai kaut kādi pavisam senā bērnībā tapušie ir forši, bet nu arī tur var redzēt atšķirību starp mani un dāvi - dāvis peldēja savā šizo prātā ar mūmijām un nārām un spokiem, bet man ir daba. zāle, tajā iekšā vabolītes un tārpiņi, un mārīte lido debesīs, ziedošs koks, taureņi trīsstūru spārniem. un tad es esmu uzzīmējis zaķi ar matiem, kurš aiz apakšbiksēm aizlicis burkānu! viņam ir draudzenīte trakos svārkos, debesīs karājas brūna ragana.