biju zvejnieksvētkos.
pirms iešanas uz karuseļiem paskatījāmies vēderdejotājas. visi stāvēja ap asfalta laukumu, uz kura dažādi tērptas sievietes gorīja gurnus. tur visādas, no čigānietēm līdz melnā tērptām sievietēm ar rozā gliteru cepurēm. blakus laukumam maza meitene kā tarzāns pa liānu uzrāpusies laternā. uz karuseļiem gājām diviem - uz tādu, kas grieza cilvēkus augšā un lejā, to sauca EXTREME, tam izdeguši burtiņi un grafiti ar muskuļotu sievieti, gājām arī uz bērnu karuseli - augšup un lejupejošiem gulbīšiem. tas bija vienreizēji, mēs piespiedām pogu un gulbja mugurā pacēlāmies debesīs, kur spīdēja mēness un zvaigznes, un lēni rotējām pa apli kopā ar citiem gulbjiem, kopā ar mums debesīs bija vēl arī draugi, kuri kratījās blakus esošajā extreme. vakara noslēgumā pie galda ēdu ķiršus un klausījos, kā bijusī klasesbiedrene raudot stāsta draudzenei savu mīlas stāstu ar ekonomikas skolotāju, kamēr kaut kur tālumā var dzirdēt, kā drausmīgi šķībi dzied puzikovs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}