lmr

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
18:08: es nesaprotu! es nesaprotu savu negribu. es nesaprotu, kāpēc kaut kas tik triviāls manī iekšā izraisa tādu karu, ka es nespēju pat fiziski pakustēties, es stāvu, roka uz durvju roktura, viena kāja mani velk uz priekšu, un otra atpakaļ, roka spiež rokturi un arī mēģina no tā atrauties. vai arī es riņķoju pa istabu, eju uz durvīm, tūliņ jau ārā, bet tomēr nē, es atnāku atpakaļ.

tas pats bija arī bērnībā. uz dzīvokli bija atnākusi mammas draudzene, kura gribēja to apskatīt, pirms sāk tur dzīvot (togad mēs pārvācāmies uz privātmāju), un es no viņas ļoti veiksmīgi izvairījos, beigās paslēpos vannas istabā, atspiedies pret vannas malu. skatījos flīzēs un cerēju, ka drīz viņa pazudīs. viņa sajauca tualetes gaismas slēdzi ar vannas istabas un es paliku tumsā. un es nespēju sevi piespiest atvērt durvis, pateikt viņai labdien, un ieslēgt atpakaļ gaismu. tāpēc es sēdēju tumsā uz vannas malas, līdz viņa sagribēja apskatīt arī vannas istabu. viņa atvēra durvis, ieraudzīja mani tumsā un bija pārsteigta, vaicāja, vai man te tā patīk sēdēt tumsā vannas istabā, es neko nevarēju atbildēt. viņa pat neieslēdza gaismu, lai apskatītos vannas istabu, bet vienkārši aizvēra durvis, atstājot mani tumsā. un es gribēju raudāt, nē, man nepatīk sēdēt tumsā vannas istabā, bet es citādi nevarēju, es fiziski nevarēju, jo tik ļoti es negribēju viņu vispār satikt.

Comments

[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:25. Jūnijs 2016 - 13:52
(Link)
ak. pai. tik dramatisku atgadījumu man nav bijis, bet empatizēju ar šo.
Powered by Sviesta Ciba