šodien mamma atkal mani sauc. uzvilku zābakus līdz ceļiem un sēdēju ābeles ēnā, skatījos uz tēta veco mašīnu, zem kuras mamma redzējusi palienam zalkti. mamma riņķo ap mašīnu, pār plecu pārlikusi kaķi, bubina kaut ko par čūsku vārdiem. atbrauc tētis, uzvelk ādas cimdus, rokās maiss. mamma iesēžas mašīnā, tā ir pilnīgi sačakarēta un nekust no vietas, tikai rīstās, slāpst un dūmo. mammai pie stūres asaro acis, tētis rotē ap mašīnu, virtuves logā uzrodas vecmammas seja, aizspiedusi muti ar roku. pie riepas uzrodas zalkša galviņa, skatās uz mani un pazūd. pēkšņi čūska sudrabaini aizlīkumo uz bišu stropu pusi, tētis metas pakaļ, es, mamma un vecmamma skatāmies, kā tētis pagrābj čūsku un iemet maisā.
tā nebija vakardienas čūska.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}